30. Decembris 2007

• 30.12.07 15:20
• Viņš atvēra logu un skatījās pāri tumšajiem pilsētas jumtiem, starp kuriem izgaismotie logi veidoja dīvainus rakstus. Iespējams, pirmo reizi mūžā viņa prāts bija pilnīgi tukšs. Viņš bija atbrīvojies no visām uzmācīgajām domām, transa un bezapziņas dominances. Prāts bija īrs un skaidrs un mierīgs. Viņš aizvēra acis, ieelpoja vēso nakts gaisu un paeicās Visaugstākajām (lai kādā vārdā arī to nedēvētu) par šo mirkli (..)
  
  Aizvainojums, lipīgās skumjas, pulsējošais tukšums krūtīs, sarausītie domu fragmenti tehno ritmā - viss, kas nebija ļāvis pēdējās dienās dzīvi uztvert skaidri un viegli, bija izšķīdis sinapsēs, bezjēdzības sasprindzinājuma augstākajā punktā.
  
  Viņš nodzēsa cigareti ieplaisājušajā vāzē, kas kalpoja par pelnutrauku un pavērās apkārt (..)
  Prieks ir dvēseles iešūpošanās, kas var rasties vienkāršībā, bez neskaitāmajiem "ja" un "tāpēc, ka" nosacījumiem ...
• galvā skan: ulrich schnaus
• 0 rakstakas uz sirds?

• dilemma, yo!
• 30.12.07 17:39
• "Paris, je t'aime" vai "Piano"
  DīVīDī brīvdienas tomēr ir mazliet mazāk briesmīgas par šokolāde-kūkas-brīvdienām, vai TVbrīvdienām !
• galvā skan: jimmy cliff
• 1 rakstakas uz sirds?