28. Novembris 2007

• svecīšvakars
• 28.11.07 10:13
• Iepriekšējā vakarā apsolīju vecmammai, ka nākamajā dienā izraušos no savas aizņemtības
  ("Vecmamm, man taču tiiiik daudz jāmācās!!!") un aiziešu līdz kapiem nolikt svecītes.
  Svecīšu vakars man mīļš jau kopš bērnības, jo lipināt izkusušo parafīnu pirkstos un veikt visādas svilināšanas operācijas (izņemot kūlas dzedzināšanu, protams) Zaigai ir paticis VIENMĒR - ne velti tālo 90-to sākumā mīļo bērniņu pārstāja dēvēt par Zaķi (mana māsa gan no sava mīļvārda - Picis - vēl ilgi netika vaļā:), bet izdomāja parocīgāku un atbilstošaku nosakumu - Huligāns/Piromāns (atkarībā no sastrādātajām dumjībām).
  
  Pamostos - pa logu iekšā spiežas krēsla, pie datōra sēž Ināra, pilnīgi apģērbusies - lai arī nepamet sajūta, ka mans ķermenis un gars nav saplūduši vienā būtnē, saņemu spēkus un pakustinu labo roku, pēc tam arī vārgu izdvešu "Labrīt! ... Cik pulkstens?" (pilnā pārliecībā, kā krēsla ir vēl neuzlēkušās saules priekšspēle.)
  Sasodīts !!! ir jau vēla pēcpusdiena un es vēljoprojām vārtos gultā, nemas nerunājot par mācīšanās programmu, jeb apsolījumu vecmāmiņai!
  
  Kapos ar Ināru iesoļojam jau tumsiņā, visapkārt izklaidus zib sārtas un baltas sveču liesmiņas - pārsteidzošā kārtā gaismiņas atspīd arī no Cīruļu-Vimbu puses - izrādās, ka kāds uz vectēva kapa atstājis divas baltas, milzīgas krizantēmas un pie pieminekļa rindiņā ir trīs dažādu veidu svecītes, kas liek domāt, ka pirms mums ir bijis ne viens vien ciemiņš.
  Toties kaimiņos skolotājas Ošupes kapiņš joprojām zem brūnu lapu klājiena
  (bērnībā gāju vecmammai līdzi uz Vilhelmīnes dzimšanas dienām - viņa bija veca, veca, joprojām dzīvoja vidusskolas piebūvītē, turēja vairākus kaķus un no viņas apciemojumiem mutē joprojām tā salkanā garša no kafijas ar cukuru, kondensēto pienu un saldējumu).
  Kamēr es tur rosos ar grābekli (nepieklājīgi atzīt, bet kapos man vienmēr uznāk ierosme uz grābšanu un rosīšanos, kā nekur citur), pie Ināras pienāk kāda sieviete (ar vīru) un taujā pēc Ilzītes kapiņa. Lai kā mani interesētu, kas viņa ir, tomēr apspiežu savu ziņkārību un vēroju, kā viņa aizdedz lielu, baltu sveci un noliek rindiņā. Ir vērts aizdomātdies, kādēļ vēl desmitiem gadu pēc kāda cilvēka nāves cilvēki nāk un noliek piemiņai sveci. Varbūt kļūt par skolotāju tomēr ir viens no veidiem, kā iemantot nemirstību?
  Mana rosība ir sasniegusi nepārvaramus apjomus un nolemju nogrābt arī Lilītantes vīra kapiņu, ko vecāsmājas kaimiņi - Kirsīši (kā viņus nicīgi dēvē vecmāmiņa) atstājuši zem lapu kaudzes, vien ar baltām smiltiņām noberot vērtīgo zemes pleķīti starp saviem un Lilītantes vīra kapiņiem. (Arī Lilītante man pirmāmkārtām saistās ar saldumiem - viņa mēdz mūs ar vecmammu pusdienlaikā aicināt uz tēju, kuru dzērām no smalkas servīzes un viņa mani cienāja ar mazajām, krāsainajām, sveramajām ledenītēm, kuras vienreiz enlāgā kārtā salipināju viņas baltajā, tamborētajā galda sedziņā).
  
  Tā kā mums sveču jau vairāk kā vajag, vienu piespraužam arī pie Auermātes kapa, kas man nekad nav paticis milzīgā rožu krūma dēļ, kurā vienmēr ieķeras svārki, vai blūze un arī uz vaiga paliek pa kādai treknai švīkai. Auermāte bija īsta baltvācu kundze, kas izīrēja jaunlaulātajiem Birutai un Fricim Vimbām savas mājas jumta stāva dzīvoklīti - viņas kumode joporjām grezno mūsu dzīvokli.
  
  Pēc rosīšanās kļūst jau pārlieku tumšs, lai vēl ko nogrāptu, tāpēc veicam pastāvēšanas rituālu (jāsakrusto rokas uz muguras un 15 min klusējot jāskatās uz pieminekli un jāpārcilā prātā atmiņas par mirušajiem) un soļojam mājup - atskatos - virs kapiņiem sāk sijāt smalks pūdersniedziņs. Pēkšņi sagribas, lai Ilzītes piemiņai kāds apsēžas uz pelēkā akmens zem liepas un nodzied:
  "Uzsniga sniedziņš balts,
  balts kā visbaltākie milti ... (..)
  Vienmēr uz pasaules kāds,
  Kuram bez Tevis būs auksti ..."
• Garastāvoklis:: kā jau svētdienās
• 0 rakstakas uz sirds?

• nach Berlin
• 28.11.07 14:21
• Sjodien pienjemu pasuutiijumus, ja nu kaadam kaut ko IIPASHI vajag no Berliines - liste jau kraajas ...
  
  PS> draugiem - dāvanu nebūs :)
• 8 rakstakas uz sirds?

• shto delaet Sneguro4ka?
• 28.11.07 15:47
• dzīve pagaidām nesāp - prieks dzīvot :)
• 0 rakstakas uz sirds?