13. Maijs 2007

• elite
• 13.5.07 11:37
• vakardien pirmo reizi savā vēsturē aizgāju uz Skaņu Mežu.
  Ienākot pa vārtiem sapratu, kā šajā publikā pazīstamas sejas var arī nemeklēt. novērtējot situāciju secinājām, ka jānoklīst pa perimetru un viena no jaunkundzēm mūs ieveda kaut kādā tur laboratōrijā, kur arī slepēnās darbības tika veiktas.
  atgriežoties notikumu epicentrā, spēlējošā igauņu muzikālā apvienība sāka ļoti stipri krist uz nerviem, ārpusē gaisā ļoti spēcīgi vēdīja aromāts, kas lika apsvērt iespēju par sanitārā mezgla eksploziju, arī filmu zālē notiekošais vairs nekādā veidā nešķita interesants. pēc tam, kad biju nejauši pazaudējusi savu kompāniju un grasījos jo vērīgi iedziļināties eksperimentālās mūzikas sniegumā, saskrējos ar sen neredzētu paziņu, kura visu šo ārprātu nomierināja ar nelieliem runas plūdiem.
  stāvot un gaidot nākamās muzikālās apvienības uzstāšanos, es sapratu, ka man ļoti nepatīk atrasties pūlī, kad kāds uz skausta pūš savu elpu un ik pa laikam nekauši pieskaras (pie tam neizbēgama ir arī Tavas elpa saskare ar priekšā stāvošā cilvēka ādu)
  tā kā manas personīgās dvēseles vibrācijas nekādīgi negāja kopā ar cīkstinātājiem, tirkšķinātājiem, jeb vienkārši trokšņu meistariem, mans pirmais Skaņu Mežs tā arī beidzās ...
• galvā skan: ...
• 0 rakstakas uz sirds?