25. Oktobris 2006

• *fcuk
• 25.10.06 22:35
• neaprēķināma, impulsīva, emocionāla
  neatlaidīga, bet ar tieksmi kļūt stūrgalvīgai
  nerespektē laika robežas
  ja kaut ko dara, tad to paveic maksimāli iespējami attiecīgajā situācijā
  radoša
  ***
  tūlīt nospļaušos kaut ko par kapitālistu cūkām - es neesmu nekāds "īpaši garšīgais un diētiskais jogurts", jeb "trauku mazgājamais līdzeklis ar raksturu", kuram būtu jādomā reklāmas kampaņa
• galvā skan: tricky : a-ruff-guide
• 0 rakstakas uz sirds?

• plaukstā : plauktā
• 25.10.06 23:28
• šī diena bija jocīga jau pašos pamatos...
  ^no rīta izdevās kā kārtīgai mājsaimniecei piecelties mazlliet pēc 8iem un aiziet uz veikalu pēc avīzes.
  taču, kad ar saviem anorektiski grīļīgajiem soļiem tenterēju atpakaļ, pirmajā stāvā pļapājošās tantes (puķainos halātos, starp citu, uhn vienai matos bija ruļļi) izsauca nesavaldības lēkmi
  ^izdevās arī aizbrauk līdz poliklīnikai, kas atrodas 2 pieturas no mājas, un nodot analīzes. o jā, poliklīnikā ierados gandrīz laikā ( 9:56 - vas 3reiz minēt, līdz cikiem pieņema analīzes). be izdevās. vienīgais ne-īpaši-svarīgais-starpgadījums - uzmācos analīžu tantei ar stāstiem par o, kurā rokā man labāk bakstīt vēnu, kas, protams, izpelnījās sarauktu uzacu apjumtu blenzienu manā virzienā
  ^tīri eleganti un lēnītēm arī attenterēju mājās, pat pati iepirkos veikalā nesaļimstot (ievērojams panākums)
  ^izdevās pirmo reizi pēdējo 6 dienu laikā ieēst ēdienu - rīsus ar dārzeņiem (viņi gan atradās burciņā ar uzrakstu HIPPO - pārtika bēniem un izskatījās kā viegli oranžīga nenosakāmas izcelsmes konsistence)
  ^nākamais varoņdarbs bija...mhmh...ko es darīju visu dienu? ā dirnēju un ar vienu acs kaktiņu ik pēc 10 min ieblenzu telefonā, kurš rādīja "ot 12 do 16"...bet ДА neatnāca...sasodīts, man nav tiesību no citiem neko prasīt, bet viņiem ir tiesības paziņot, ka mani mīl? Ha!
  ^nokavēju vilcienu (protams, nokļūšana līdz viņam prasīja lielāko piepūli pēdējās nedēļas laikā. un kad kāpu augšup pa trepēm uz perona stutēdamās pie margām, jo lejup vilka gan sirds, gan milzīgā mugursoma, pazvanīja mamma un teica, ka vilciens jau gandrīz esot Zemitānu stacijā un varo neskriet!)
  ^rīkojos izcili neracionāli un ar stteigu braucu uz Juglu, kur noķēru kaut kādu grabošu Gulbenes autobusu, kura vienīgajā brīvajā vietā bija salūzis krēsls, āpēc visu ceļu bij jāsēž ar taisni izslietu muguru. protams, mazliet nokaitin'jau šoferi, lūdzot izlaist pie Lejaslīgatnes pagrieziena. tad nokaitināju dažus šoferus, kad kā apdullusi muša umsā centos tikt pāri šosejai.
  ^ciešanu ceļš tiek atalgots - Līgatnes galvenā-vienīgā-centrālā iela uz Gaujasmalu ir ideāli melanholiski-nosaļģiski-vienulīgi-rudenīga!
• 0 rakstakas uz sirds?