30. Septembris 2006

• rudens smarža
• 30.9.06 16:24
• labojums: es vairs neesmu hetēra
  
  man patīk mans darbs. un man patīk mana nodarbošanās.
  
  un pēc tā visa man patīk rudens pēcpusdienā ielas kafejnīcā dzert karstu balzāmu ar upeņu sulu
  ***(tur jābūt apelsīnu DAIVIŅAI (nevis šķēlītei) un vēl tās mīkstumā jābūt iespraustām trīs smaržīgām krustnagliņām) un stikla krūzes maliņām - nobārstītām ar kanēli
  un klausīties, kā ДА runā dzejā.
  un pa vidu visām rudens smaržām sajust viegli karinošu vīraka aromātu.
  
  Bet ДА ir Turcijā un man nāk miegs, pie tam esmu nežēlīgi nikna uz visu cilvēces miesisko [iz]dzimumu, tā kā tas viss labākajā gadījumā beigots ar viegli kašķīgu piedzeršanos
  
  tā kā labāk padarīt kaut ko derīgu un tad doties mājās cept ābolmaizi. arī ar kanēli.
  un šļūkāt pa māju puķainā katūna halātā un mīkstās čībās. un izlikties, ka nezini, kas-te-ar-tiem-vīrakiem-atkal-ir-piekvēpinājis-māju.
  
  un ja būs īpaši labs noskaņojums, ietērpties trennuškās un rūtainajā mētelī un iet uz balkona klusiņām spēlēt vijoli.
  
  P.S. un, sasodīts, nav ko teikt ka proti spēlēt akordeonu, ka TU pat nemāki viņu atvērt!
• galvā skan: sigur ros
  Garastāvoklis:: mājīgs
• 0 rakstakas uz sirds?