16. Maijs 2013

• 16.5.13 03:24
• iekšējā pasaule ar adatām izdurstīta un pa vidu diegi vijas kā ielāpi, kas satur kopā asiņojošās plaisas. pa tām dzīvība un apjukums lien laukā, gribēdami savandīt aktieru rindas. uz visām pusēm tie klīda, lai nepieskartos, it kā kaut kas lipīgs varētu pieķerties un izjaukt iestudējumu.
  mākslīgi un akli radītā izrāde, saplosa skatītāju saprātus drumslās un atsauksmes izdragā iemītās taciņas, kas atbildēja par patiesumu.
  aktieri novesti no skatuves.
  nolemtības sajūta viņus vajāja, jo likās, ka patiesība tika spēlēta. izjauca visu vien beztiesiski ieklīdusī doma. tai vietas nebija, bet visi pieķērās pie tās, kā rožu ērkšis pirkstā.
  vai viņi vēl pieder pie teātra trupas, vai tomēr jāatvēl vieta citiem. tādiem, kas tik viegli nenobītos no atklātām runām, nemaldītos bezdibeņa dzīlēs un negulētu vientulības skavās. turpinājumam jāseko. jāizlien no azotes, jāpiedzimst no jauna, jo...
  ...viens sirdspuksts pazudis. viena elpa nedzirdēta.
  priekškars aizvērts glūn uz tukšajām krēslu rindām, kur tikai viena vieta rezervēta.
  
• Mūzika: Dark Paradise
  Garastāvoklis:: negulēts
• 0 rakstair doma