urn:lj:klab.lv:atom1:branwen par to, kas ir par to, kas ir frk.stella@gmail.com Branwen 2018-07-03T14:43:43Z 2018-07-03T14:43:43Z urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:23565 2018-07-03T17:42:00 2018-07-03T17:42:00 2018-07-03T14:43:43Z 2018-07-03T14:43:43Z laiks ir mistērija. urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:23410 2018-07-03T17:41:00 2018-07-03T17:41:00 2018-07-03T14:41:24Z 2018-07-03T14:41:24Z <center><img src="http://img-fotki.yandex.ru/get/4116/194113744.8/0_a39fa_ca62fbbb_orig"><br><br /><a href="http://globus.livejournal.com/256267.html">Потяни за хвост енота</a> © globus & <a href="http://za-y-ac.livejournal.com/">za_y_ac</a></center> urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:23077 2018-07-03T17:40:00 2018-07-03T17:40:00 2018-07-03T14:40:28Z 2018-07-03T14:40:28Z <center><img src="http://img-fotki.yandex.ru/get/4123/194113744.8/0_a39ea_340d1fea_orig"><br> <br /><a href="http://globus.livejournal.com/256267.html">Потяни за хвост енота</a> © globus & <a href="http://za-y-ac.livejournal.com/">za_y_ac</a></center> urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:22830 2018-07-03T17:39:00 2018-07-03T17:39:00 2018-07-03T14:40:01Z 2018-07-03T14:40:01Z <center><img src="http://img-fotki.yandex.ru/get/5638/194113744.8/0_a39f4_8d73e1c9_orig"><br><br /><a href="http://globus.livejournal.com/256267.html">Потяни за хвост енота</a> © globus & <a href="http://za-y-ac.livejournal.com/">za_y_ac</a></center> urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:22681 2018-07-03T17:39:00 2018-07-03T17:39:00 2018-07-03T14:39:35Z 2018-07-03T14:39:35Z <center><img src="http://img-fotki.yandex.ru/get/5639/194113744.8/0_a39ec_18ccb4_orig"> <br><br /><a href="http://globus.livejournal.com/256267.html">Потяни за хвост енота</a> © globus & <a href="http://za-y-ac.livejournal.com/">za_y_ac</a></center> urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:22371 2018-07-03T17:39:00 2018-07-03T17:39:00 2018-07-03T14:39:04Z 2018-07-03T14:39:04Z <center><img src="http://img-fotki.yandex.ru/get/5638/194113744.8/0_a39f4_8d73e1c9_orig"><br><br /><a href="http://globus.livejournal.com/256267.html">Потяни за хвост енота</a> © globus & <a href="http://za-y-ac.livejournal.com/">za_y_ac</a></center> urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:22224 2018-07-03T17:38:00 2018-07-03T17:38:00 2018-07-03T14:38:27Z 2018-07-03T14:38:27Z <center><img src="http://img-fotki.yandex.ru/get/4124/194113744.8/0_a39e8_6f5cb904_orig"> <br><br /><a href="http://globus.livejournal.com/256267.html">Потяни за хвост енота</a> © globus & <a href="http://za-y-ac.livejournal.com/">za_y_ac</a></center> urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:21786 2018-07-03T17:25:00 2018-07-03T17:25:00 2018-07-03T14:25:15Z 2018-07-03T14:25:15Z <center><img src="http://img-fotki.yandex.ru/get/6434/194113744.8/0_a39f6_77cba356_orig"><br> <br /><a href="http://globus.livejournal.com/256267.html">Потяни за хвост енота</a> © globus & <a href="http://za-y-ac.livejournal.com/">za_y_ac</a></center> urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:21544 2017-06-20T11:01:00 2017-06-20T11:01:00 2017-06-20T08:24:26Z 2017-06-20T08:24:26Z Vilis Daudziņš saka: laiks aiziet, bet netiek piefiksēts. Kā tad iekonservēt laiku? Tik daudz kas tiek aizmirsts, bet ļoti daudz kas uzpeld neaicināts. Un šis laiks, kurā es esmu - laiks, kad bail pārāk daudz domāt, lai nebūtu pārāk skumji. Šajā laikā, kad civilizētā pasaule ir iesprostota savas civilizētības slazdā, kāda ir nozīme un vērtība tam, ko es šaja dienā padomāju/piedzīvoju/apēdu/pārdzīvoju/uzv<wbr />arēju? Nozīme varbūt ir manā mazajā universā, kur veseli nedēļu strēķi ir kā miglaina putra, kura izslīdējusi caur pirkstiem neizjusta, nepiedzīvota, nepiefiksēta. Savukārt viens vārds, pilnīgi ārpus konteksta, spēj pārcelt mani atkal viļņojošu jūtu atmiņās, ar smalkām detaļām, kas nekad nebija fiksētas, bet šķiet, ka jebkurā mirklī tās ir pieejamas no atmiņas apcirkņiem, ne lūgtas, ne aicinātas. Ak, laiks. urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:21228 2012-08-08T10:35:00 2012-08-08T10:35:00 2012-08-08T07:51:31Z 2012-08-08T07:51:31Z maroon 5 bij ceļa mūzika šorīt, un jauši-nejauši izlasītie apcerējummi par asv problēmu risināšanas metodēm vedina uz domām. par šautuvi, sacaurmotiem mērķiem un prettrokšņa austiņām. vairākiem sacaurumotiem mērķiem, vairākām aptverēm. vai arī šabloniski amerikānisku tuksneša ainavu ar rindiņā saliktām pudelēm un bundžām, apkārt ne dvēseles, varbūt tikai kāds sabiedrotais; saulesbrilles, rokās nogurums, un aizkaitinājuma šķembas lido smiltīs. tas būtu interesanti. urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:20910 2012-07-26T12:22:00 2012-07-26T12:22:00 2012-07-26T09:32:28Z 2012-07-26T09:32:28Z auksts nektarīns, kafija ar medu, jonathan creek un rāms darbs. varbūt viens logs ir notīrīts. rāmi, rāmi un nesteidzīgi. viss lēnām sakārtojas, ar pavisam nedaudz saņemšanās, sķipsniņu pacietības un atbrīvota mobilizēšanās. vai moblizēta atbrīvošanās. reiz kādā ļoti pretenciozā izrādē dzirēju frāzi - patiesa atbrīvošanās ir iespējama tikai stipri koncenrējoties. un taisnība. ne reizi vien to esmu pārbaudījusi uz savas ādas. urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:20530 2012-07-26T09:12:00 2012-07-26T09:12:00 2012-07-26T06:40:45Z 2012-07-26T06:40:45Z manis tūliņ vairs nepietiks visam. jūtos kā trīsreiz ieķīlāta māja pie ezera, noputējušiem bezaizkaru logiem, mitruma deformētām duvīm un šur tur apsūnojušu jumtu. bez mēbelēm, iedzīvotājiem un telpaugiem. es esmu trausls tukšums, ko piesedz vien pāris drūpošas sienas. pagaidām esmu beigusies, iztērēta un pārtērēta. gluži kā nesabalansēts budžets. bet tēriņi vēl ne tuvu nav galā, un es nezinu, kur ņemt līdzekļus, kā izgrozīties. jo esmu beigusies, izsmelta un tukša. un uzreiz, uzreiz jūtos nepateicīga un baru sevi, jo jāspēj sev pārkāpt pāri, jāskatās lielā bilde, jāsaņemas. vainas apziņa galīgi nav labākās zāles, bet citu man šobrīd nav. jāsaņemas, one small step at a time. trakākais jau - lieliski sparotu, cik ļoti daudz man ir dots, cik ļoti pateicīgai man jābūt. un es esmu pateicīga, univers, patiešām. tikai šobrīd esmu nogurusi. nogurusi būt laba, lādzīga un praktiska. man vajag kādu brīdi vienkārši būt. būt sev, būt pašai, būt tāpat. lai es varu atkal nonākt tur, kur pilnasinīgi jūtu pateicību, nevis tāpēc, ka tā jābūt, bet tāpēc, ka tā ir. lai mājas logos atkal plīvo gaisīgi aizkari un verandā gozējas omulīgs minkiņš. urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:20236 2012-07-20T16:39:00 2012-07-20T16:39:00 2012-07-20T13:46:48Z 2012-07-20T13:46:48Z par nepoētisko - uz deguna plaukst pumpa, sirdsapziņas skelets grabinās pa skapi un atvaļinājuma plānošana vēl tālu. <br />bet kā dzeja skan piektdiena, šķietami plašās kulnārās izvēles un vakars, kas vēl ir nebeidzams, jo nav īsti iesācies.<br />un pavisam nepārnesti ausīs skan jau atkal jonathan creek. pirmās sezonas vēl atceros no tv ekrāna, pēdējās sezonas arī ir atpazīstamas, tik nez, kur es tās sērijas skatījos... urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:20044 2012-07-17T13:10:00 2012-07-17T13:10:00 2012-07-17T10:20:30Z 2012-07-17T10:20:30Z sagribējās foršu brunch, ar omleti, marinētu gurķīti un cappucino. domāts, darīts. omlete bij nedaudz pārsālīta, laikam pavārs jūtu pārņemts. bet labi gan. mazliet miera un vieta, kur var būt. bez apnicīgas ņerkstēšanas, nesmieklīgiem jokiem un kaitinošām diskusiju parodijām. <br />no jauna atklāts yuotube prieks - murder most horrid. un jonathan creek! youtube is full of hidden gems indeed. urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:19916 2012-07-17T11:32:00 2012-07-17T11:32:00 2012-07-17T08:35:32Z 2012-07-17T08:35:32Z Hyacinth Bucket quote of the day: <br />People who try to pretend they are superior.. makes it so much harder for those of us who really are. urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:19509 2012-07-16T09:24:00 2012-07-16T09:24:00 2012-07-16T06:28:12Z 2012-07-16T06:28:12Z ejot uz darbu priecājos, cik foršs laiks, silti un kāds svaigums! darbā pirmie dzirdamie kolēģu komentāri arī par laiku - sola, ka tik auksti būs visu nedēļu. pff. urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:19344 2012-07-07T21:26:00 2012-07-07T21:26:00 2012-07-07T18:59:26Z 2012-07-07T18:59:26Z beidzot bija īsta vasaras lietusgāze, kad viesmīļi drudžaini pārbīda malējos galdiņus uz vidu un pārsēdina apmeklētājus "jums līs virsū, pārsēdieties"; kad kājāmgājēji novelk kreklus un kurpes, un auto izskatās pēc nelielām laivām. pārgudri puikiņi pie blakus galdiņa spriež par instagram, km nobraukumu un viesmīļu veltīgo cīņu ar ūdens straumēm. cienījama vecuma tūristu pāris pasūta grilled chicken un smejas. es vairs neizliekos, ka minu sudoku, un muļķīgi smaidu, vērojot lietu. pēc pirmā gāziena iemūku drogās, kur garlaikotas pārdevējas apspriež Dzīvi un ballēšanos. laiski dodos mājās, jo laiskums sestdienai tik ļoti piedien. ir tik labi. urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:19075 2012-07-06T11:02:00 2012-07-06T11:02:00 2012-07-06T08:14:57Z 2012-07-06T08:14:57Z tikko pamanīju seju grāmatā, ka viena ex-kolēģe kardināli mainījusi matus, izskatās lieliski (vecie mati jau arī lieliski izskatījās, bet nu šie... speechless). un aizdomājos par pārmaiņām. par to mirkli, kad sen neredzēti cilvēki jautā "kā iet, kas jauns?" un par pauzi pēc šī jautājuma. jā, kas tad no jauna? matu krāsa, garderobe un darba vieta apmēram bez izmaiņām kopš pēdējās tikšanās. tātad nekā jauna. tas palīdz atteikties no liekām sarunām un izvēlēties prioritātes. small talk ir pilnīgi ok, bet jābūt īstajā noskaņojumā. urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:18778 2012-07-05T15:37:00 2012-07-05T15:37:00 2012-07-05T13:35:49Z 2012-07-05T13:35:49Z noskatījos pāris video iekš youtube, jau zinot, ka aizkaitināšos. un tā arī bija. sapratu atkal un atkal, kāpēc nelasu visādus delfus un citas tenku lapas+to komentārus. bet tādi video ir kā epilācijas vaska strēmele, pielīp un nelaiž vaļā. <br />labi vēl, ka ir līdzsvars. un to visu drazu var aizskalot ar svaigumu, foršumu un iedvesmu. tomēr atkal nedaudz sajutu svešumu, atcerējos visādus atgadījumus un dialogus. ikdienā laikam esmu savā burbulī, kur ir tikai manas domas, rūpes, darbs, draugi, plāni, sapņi un joki. un mānīgi domāju, ka vairums cilvēku dara un izjūt lietas tāpat, ka es esmu "latviete parastā", reprezentēju savu paaudzi utt. bet tad.. apjaušu, ka tomēr viss ir citādi. mana vecuma un "sabiedrības slāņa" cilvēki ir tik savādāki tomēr. ka es galīgi neesmu tipiskais piemērs. un ir mazliet skumji apjaust, ka tik daudz ko sabiedrībā kopumā nosaka un stūrē ļaudis, par kuru domu gājienu atliek tikai noplātīt rokas. vēl šokējošāk ir atklāt šādas personas savā sociālajā lokā. pa kuru laiku tie foršie vai vismaz nekaitinošie cilvēki pārvērtās šajos "tipiskajos latviešos", pie kuriem (kā izrādās) es nepiederu? kā mēs nokļuvām dzīvžoga pretējās pusēs, kur es esmu jocīgais kaimiņš, kas audzē dīvainas puķes, izvēlas nepareizās krāsas dārza mēbeles un labprātāk tamborē šūpuļtīklā nekā retina burkānus? urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:18593 2012-07-03T09:35:00 2012-07-03T09:35:00 2012-07-03T06:42:54Z 2012-07-03T06:42:54Z mani vienmēr mulsina cilvēki, kas grib apgūt kādu valodu un vēlas "tikai runāt". jo "gramatika jau nav tik svarīga" un "rakstīt man arī nevajadzēs". manās ausīs tas skan vienā tonī ar "es gribu iet, bet kustināšu tikai vienu kāju". un tā apti runāšana reizēm ir ko vērta. vai tāpēc jābrīnās, ka visi šodien runā n-tajās svešvalodās, arī tad, ja tikai spēj izkunkstēt pāris greizus teikumus. bet CV rakstīts - brīvi. katram sava brīvība. urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:18399 2012-07-02T14:27:00 2012-07-02T14:27:00 2012-07-02T11:40:06Z 2012-07-02T11:40:06Z laiks tāds aizkavējies, nekādi nevaru pierast, ka jau jūlijs. pat jūniju nepaguvu pieradināt, paskrēja garām kā raibs runcis ar pusieplēstu ausi. bet zemenes, ķirši, Austrumeiropas avenes par 2,50 vannītē un arbūzi ir skaidra zīme - jūlijs!<br />lietus un tveice sapinas, kā jau jūlijā. drīz trotuāri zem liepām būs lipīgi jo lipīgi, vakari vēl gaiši, bet arvien ātrāk krēslojoši, ar tumīgiem saulrieta mākoņiem un tumšām debesīm kādas ir tikai jūlijā. tumšas, biezas, uzklātas zemei kā sega, tik tuvu, ka zvaigznes var aizsniegt ar roku, ja tikai uzrāpjas uz kāda jumta. jūlijā šķiet, ka jāatdodas kādai saldkaislei; un katrs vakars, kas nav pavadīts ļaujoties kārdinājumiem, šķiet velti izšķiests. jūlijā vēl šķiet, ka vasara būs mūžīga, ka tik daudz kas vēl priekšā, ka ķirši vienmēr būs asiņojoši saldi. jūlija sajūta. urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:18139 2012-06-29T12:33:00 2012-06-29T12:33:00 2012-06-29T09:48:51Z 2012-06-29T09:48:51Z no rīta vienmēr grūti celties un būt laicīgi vietās, kur katrai minūtei ir nozīme. tāpēc taxi ir mans draugs un sabiedrotais. vakar pirmo reizi izbraucu divvietīgā mustang (?), krēmīgā ādas salonā ar nepiespiestu small talk. šodien nepiespiestība sasniedza jaunu līmeni, kad mans vedējs aizrunājās ar 2 mob.telefoniem un nepaguva nogriezties vajadzīgajā vietā. dabūju mazliet ilgāku chit chat, nelielu līkumu, dažas novēlošanās minūtes un atlaidi par braucienu. piektdiena... urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:17896 2012-06-28T15:26:00 2012-06-28T15:26:00 2012-06-28T12:47:33Z 2012-06-28T12:47:33Z katra jauna atsvešināšanās ir jau nedaudz nedaudz vieglāka. nokrīt kopīgās ikdienas kulise un pienāk laiks dzlīties Dzīvē, kas rit atsevišķi, un tieši tad var šo to jaunu redzēt un apjaust. es esmu tikai statists, shrinks, kas apstiprina un māj ar galvu. mūžīgā pašanalīze un nepacietīga dīdīšanās, kamēr citi pabeidz sakāmo, lai sarunu varētu pagriezt atkal uz pašu būtiskāko - the self. es jau savā labticībā gribu domāt, ka tā nav iedomība, bet vienkārši "cilvēks tāds". to ir vieglāk laist gar ausīm un neuztvert sāpīgi.<br />šādas tikšanās vēl jo vairāk liek novērtēt draudzību ārpus laika, ģeogrāfijas un dalītas skolas/darbavietas.<br />paceļu spirdzinoša ūdens glāzi par Draugiem. urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:17567 2012-06-26T10:10:00 2012-06-26T10:10:00 2012-06-26T07:30:47Z 2012-06-26T07:30:47Z gribas chai latte un nesarežģītas attiecības. un skatos beidzot saimnieku, kas meklē sievu. ik pa laikam jautājot sev: tiešām? tiešām šī ir realitāte, kurā dzīvojam? urn:lj:klab.lv:atom1:branwen:17285 2011-04-22T01:24:00 2011-04-22T01:24:00 2011-04-21T22:52:06Z 2011-04-21T22:52:06Z vīna glāzē iejaukts cape codder, nepareizās proporcijās, protams. par labu mazliet tumīgajai dzērveņu sulai. burbuļledus gabaliņi draudzīgi klindzina kopā sānus un lēnām kūst tumši sarkanajā šķidrumā. ja proporcijas būtu pareizas, es varētu būt dekadentā blogotāja un pavisam racionāli izskaidrot vēlmi atbloķēt msn kontaktus, kurus nevajag atbloķēt, un sūtīt sms uz numuriem, kuriem jau sen būtu jābūt izdzēstiem no mana tlf. bet šī vēlme nav pakārtota cape codder vai vēl kam citam. tā cikliski uznāk un pāriet, un es zinu, ka vienkārši jānogaida. tāpat kā uznāk un pāriet nenozīmīgas pusaizraušanās, kuru vienīgais nodoms un funkcija ir iekrāsot ikdienu un piešķirt nozīmību un iztušētu seksīgumu parastām lietām. likt mazliet iekāpt laika mašīnā un ar pāris šūnām atcerēties astoto klasi. un tas nekas, ka tagad, atšķirībā no astotās klases, es zinu, ka tas nav nekāds the one, ka tā nav nekāda the love, ka mēs esam bītībā sveši cilvēki, kas varbūt zina otra vārdu un ir apmainījušies šķībiem smaidiem. bet tik un tā izbaudu tādu mazu spēlēšanu astotajās klasēs. pilnīgi iespējams tāpēc, lai nedomātu par to, kas vēl pavisam nesen bija daudz aktuālāks. bet tā es sajūtu aprīli un nu jau pavisam drīz maiju. un es esmu moved on. tas man patīk. man patīk arī dienas, vakari un dienu piepildījums. protams, atklāju arvien jaunas lietas, ar ko strādāt, par ko sapņot, kuras pilnveidot, gaidīt un radīt no pamatiem. bet jūtos labi.<br />un vodku man rimi kasiere šovakar pārdeva pavisam negribīgi. "vai jums ir pase?" jautāja meitene, kas izskatījās gadus 4 jaunāka par mani. visu ceļu uz mājām smaidīju.