dienas skaistums
September 3rd, 2009
February 5th, 2009
gandriz cirslisstasts
Kolēģei mugurā melna samta jaciņa, a-la treniņtērps un uz muguras gotiskā rakstā slogans kaut kāds. Pirmo vārdu saburtoju - christian, otro nevar īsti saredzēt, kad viņa sēž pie sava galda, var tikai redzēt, ka īsāks. Vispirms jau esmu pārsteigta, jo viņa nekad nav sevi pozicionējusi kā kristieti. Gotiskais raksts mani ķircina, un nekādi nevaru saburtot. Domāšu lōģiski - Christian...kas? Christian riot? Christian team? Īsti ne. Pēc gandrīz veselas darba dienas, kas veltīta dažādiem minējumiem, beidzot izburtoju - Christian DIOR!
January 27th, 2009
Japānu sakārojās. Biļetei noderētu X Ls, viesnīcas maksa būtu pieklājības sarunas ar bij.skolasbiedreni. Protams, mazais koferītis ar naudu, ko notērēt par ultramegaātrajiem vilcieniem, HK nieciņiem, zīda vēdekļiem un gardumgardajiem autentiskajiem sushi. Mmmmmm. Pilna atmiņas karte akmensdārzu, stiklotu debesskrāpju, nosvērtu tempļu un sarkanu kļavlapu.
Tikai ilgi gan es laikam tur neizturētu, sievietes pat ar maniem 161 cm mazmazītiņas un smalksmalciņas ar sīksīkām pēdiņām un miniatūrām krūtīm. Un tādi paši vīrieši, tikai bez krūtīm. Ja vien es nesatiktu kādu skandināvu vai vācu inženieri, kas tur piedalās trīsgadīgā darba projektā, piemēram. Viņš būtu stalts, labsirdīgs un jautrs pa eiropiešu modei. Mēs kopā uzēstu nūdeles, sacenstos, kurš uzminēs vairāk filmu citātu un novestu viens otru līdz bezspēkam milzu gultā zem dekoratīvā sienas vēdekļa.
Šādas domas man piedienētos tajā laikā, kad ar maniakālu uzcītību lasīju Murakami. Toreiz domāju, ja man būtu jāraksta romāns ar Japānas setingu, tas būtu kaut kas uz šo pusi. Par diviem eiropiešiem Japānā.
Tikai ilgi gan es laikam tur neizturētu, sievietes pat ar maniem 161 cm mazmazītiņas un smalksmalciņas ar sīksīkām pēdiņām un miniatūrām krūtīm. Un tādi paši vīrieši, tikai bez krūtīm. Ja vien es nesatiktu kādu skandināvu vai vācu inženieri, kas tur piedalās trīsgadīgā darba projektā, piemēram. Viņš būtu stalts, labsirdīgs un jautrs pa eiropiešu modei. Mēs kopā uzēstu nūdeles, sacenstos, kurš uzminēs vairāk filmu citātu un novestu viens otru līdz bezspēkam milzu gultā zem dekoratīvā sienas vēdekļa.
Šādas domas man piedienētos tajā laikā, kad ar maniakālu uzcītību lasīju Murakami. Toreiz domāju, ja man būtu jāraksta romāns ar Japānas setingu, tas būtu kaut kas uz šo pusi. Par diviem eiropiešiem Japānā.