| 3:31p |
Mana boze
Ievads
Kad es atrodos šajā pasaulē, pārdomājot savas dzīves ceļu, kļūdas un kaislības, es vienmēr nonāku pie viena: viss sākās ar bozi. Ne ar ideju, ne ar gribu, bet tieši ar bozi – varenu, masīvu, sildošu klātbūtni, kas formēja manu raksturu un virzīja mani pretī liktenim.
Dažiem tā ir tikai koka nūja, citi to dēvē par vālīti, daži par instrumentu tautas sportiem vai pat biedu politiskiem pretiniekiem. Bet man – boze ir simbols. Simbols spēkam, autoritātei, un reizēm – arī pārprastai bravūrai. Man tā ir dzīves jēga, rīks un reizē reliģija.
No agras bērnības līdz vīrišķās dzīves briedumam es nesu savu bozi ar lepnumu. Tā nav tikai fiziska esamība – tā ir mana ideja. Mana boze ir vienkāršības un tiešuma manifestācija – kur vārdi kļūst lieki, tur runā mana boze.
Šis darbs nav tikai autobiogrāfija. Tā ir atzīšanās. Tā ir hronika par ceļu, kur boze kļuva par manu sabiedroto, manu skolotāju un reizēm arī par manu vienīgo loģisko argumentu. |