Sīpolrīma |
5. Okt 2005|11:46 |
Nezinu, ka ir ar tiem sīpoliem, šķiet, ka jau piecus svaigus sīpolus dienā patērēju! Un kāpēc lai tas nebūtu burvīgi? Taču pat caur visiem sīpoliem - es saņemu daudz mīlestības, gan ne tādas, kādas man vajag. Ar šādu zaimošanu varētu palikt bez nekā nekad. Taču - vai tā ir mana vaina? Vai tas būtu pat sliktāk? Piedzīvo lāstus, kuri sacerēti kā vienīgais ierocis, kas sniedzas cauri trulajai bezspecībai, cīņā ar manu ļaunumu. Tas jau nekas, ka es nožēloju. Tas vienalga skaitās. Kā pasakā, tikai kādā? Ja Amerikas stāsts, tad manas ciešanas beidzas, jo esmu tik nozēlas pilna, tik jauna un tik cerības viesoša ar savu enerģiju un lielajām idejām. Ja Eiropas stāsts, tad zibeņi virs manas galvas zibsnīs cauri visai manai dzīvei, līdz beidzot nolīs grēku lietus, pēc ilgiem gadiem. Bet ar to pasaule neaprobežojas, ho-ho, nē gan. Un kas esi Tu? Poltergeists, Mēdiums vai Spoks, Lietus Ragana vai Burvis? |
|