| 7:19p |
šodien.
No abām reibst - gan no sievietēm, gan no glāzēm... ja viņās ir saturs. /M.V./
Manī šodien mīt dusmu pūķis!!! Bet, nu jau sāk pamazām laist vaļā...
Šodien domāju par to, ka Tu vienmēr teici (5dien tai skaitā), ka Mani mīli un Es vnm tam ticēju un atbildēju ar to pašu. Jā, Es saprotu, ka Mēs sen vairs neesam labākās draudzenes, Mēs jau esam kkas vairāk, var teikt radi. Mēs reti strīdamies un, ja sanāk, tad visbiežāk tas nav strīds vai kašķis, bet vienkārša negribēšana sarunāties dotajā brīdī, bet pašlaik ir tā, ka Tu tiešām zini, ka esi vainīga, ka tas ir Tavs kasjaks un, ka tiešām Mēs esam sadirsušās, bet Tu nedari absolūti neko, lai situāciju vērstu par labu.
Jautājums - Vai Tu tiešām Mani mīli? Vai Es esmu Tev svarīga? Zini, neizskatās...
Es zinu, ka nedarot neko, nekas nemainās, Es zinu, ka Mēs tāpat agrāk vai vēlāk sāksim komunicēt, bet tas vairs nebūs kā pagāšgad, kad Mēs vnk sākām sarunu, šoreiz Es gribu nožēlu, patiesu atvainošanos un solījumu par nemelošanu, ja, ne Man, tad vismaz Sev. Savādāk nekas nemainīsies.
Jā, bez Tevis nav viegli, bet nav arī neizturami. Ir nepierasts, ka pamostoties Man nav nevienas jaunas īsziņas, bet tā bija tikai pirmos četrus rītus, piektajā Es jau apradu ar šo domu un Tu atļāvies dot par Sevi ziņu.
Tā kā Es pazīstu Sevi tikpat labi kā Tevi, Man jau zagās aizdomas, ka drīzumā Mēs varētu ilgāku laiku atsvešināties, jo Man jau kļuva par daudz visa tā informācija, kas Man bija jāuzņem, jāuzklausa, pretī saņemot - "āāā, Tev kkas jauns? Nu, karoče klausies tālāk, Mani..."
Es neuzņēmos galvenā psihologa lomu Tavā dzīvē, lai Tu nemitīgi varētu atļauties Mani ignorēt un Savus notikumus bārstīt tā it kā Manā dzīvē pilnīgi nekas nenotiktu un Man nebūtu ar ko padalīties.
Es Tevi mīlu, bet Es nepieļaušu, ka Tu tik vienkārši ienāc Manā dzīvē atpakaļ.
Current Music: Иван Дорн - бигуди |