bonity's Journal

***
Ir steidzami jāatrod mīļākais! :D Tiešām ir traki, Es kļūstu neizturami uzbāzīga. Ik pa laikam paskatos uz Savām rokām uz kurām ir dziļi skrāpējumi no jaunā gada ālēšanās ar vienu no Saviem draudziņiem un ik pa laikam atceros, ko nākošā dienā viņš Man teica: "Ak dievs, Linda, Tu esi traka, Man likās, ka Mani izvarosi :D, Tu tik fantastiski skūpsties..." Neskatoties uz to, ka visu laiku mulstu, bet ir faking patīkami to dzirdēt... žēl, ka Mēs esam tikai draugi un viņam ir meitene :D Kaut gan ir forši, ka ir tāds draudziņš ar kuru var forši atpūsties bez sirdsapziņas pārmetumiem :)

Ir atkal jāatsāk iet tautās un laikam beidzot meklēt īsto lovī, kurai Es vairs sen neticu.

Starpcitu, neapņēmos jaunajā gadā pilnīgi neko, bet tagad sāku domāt, ka laikam pie tā svara vajadzētu piedomāt... šīs dienas gājiens pa veikaliem lika aizdomāties... Ne uz ilgu laiku, protams, jo "Es gribu notievēt un Es tievēšu" sindroms sākās tikai tad, kad iemīlos vai patiešām gribu kādam izpatikt, jo pa lielam Mani taču viss apmierina, nu tā pa lielam... Līdz ar to - turpinam gaidīt Manu lielo lovī, ne cik daudz jau nevajag nomest, ar kādiem 6kg Man būtu pilnīgi pietiekami, tiklīdz būs vairāk Es pārvērtīšos par gludināmo dēli un, tad Es nepatikšu ne tikai apkārtējiem, bet arī Sev! :D

vēl nedaudz.

nenormāli kārdina Miami un, jo tālāk, jo trakāk. Es nezinu vai ar Tevi vai bez, bet Es tur aizbraukšu un pilnīgi noteikti padzīvošu kādu laiku. Man iekšā vnk viss kūp, kad skatos Miami ink un atceros Mūsu grandiozos plānus, ko esam sarakstījuši un izplānojuši, jo tam visam reāli vajag tikai vienu - Lai Tu beidzot sāktu pelnīt naudu un Mēs nopirktu tās nolādētās biļetes un viss, tiešām viss, par pārējo Mēs domātu pēc tam.. kaut gan, gan jau tiktu cauri kā vnm.

Let my dreams come true! :)

Lindsy