Ontoloģizējošas demostāzes hipotriangulācija perfisētā androtomijas transbāzē.

Šodien bija kārtējā fantastiskā diena.
Sāku lasīt mangu Leviathan, no 1. vol iesāktās sižeta līnijas neko nesapratu, bet tas ir pozitīvs rādītājs, svarīgākais, ka galvenais varonis interesants.
Veidojot līgumus savai mācību firmai, sapratu, ka es nevaru atrast vienu dokumentu, bet, oh well, rīt skolā gan kaut ko izštukošu.
Kārtējās muzikālās pērles priecēja manu ausi, šoreiz gan Brutal Death Metal - Necrophagist: smagi, tehniski rifi, izcils growling vokāls, dziesmas vidēji 3 min. garās, tāpēc pat nespēj apnikt un protams, fantastiskie dziesmu teksti par kropļošanu un varošanu - izcili, neisaku nevienam klausīties.

Tātad šovakar man bija tik garlaicīgi, ka es nolēmu pārvarēt slinkumu un izveidot dienasgrāmatu, pašalaik jūtos izcili, kā vienmēr, klausos jaunatrastas Melodic Death Metal pērles - Kalmah, spēlē puiši dažbrīd nedaudz garlaicīgi, toties tehniski tā kā, neiesaku nevienam klaisīties.
Ā, nupat noskatījos interesantu filmu - Fatherland, par to, kas varētu notikt, ja Vācija uzverētu 2. Pasaules karu, kaut arī filma angļu (britu), man veiksmīgā kārtā izdevās dabūt vācu valodā (par laimi es saprotu vācu val.) tas piesita nelielu realistiskuma devu. Tā pat kā ar augstāk pieminēto ansambli, šo filmu es arī neisaku nevienam skatīties.