Ontoloģizējošas demostāzes hipotriangulācija perfisētā androtomijas transbāzē.

Mana mazā sirsniņa ietrīsējās priekā un laimē, kad izlasīju šo teikumu: Dream Theater plays Dark Side of the Moon. Uberīgākā progressive metal banda spēlē uberīgākās art rock bandas albūmu, kas gan var būt labāk.
Pirmā lieta, ko es darīju, pēc prieka vēsts izlasīšanas - ķēros meklēt albūmu, lai to iegūtu savā īpašumā pirātiskā ceļā, tas protams izdevās, albūms tūlīt, tūlīt novilksies un pēc šī darba moklausīšanās, paziņošu Jums, kuri varbūt mani lasa, manas pārdomas par šo darbu.

I`m disappointed, nebiju gaidījis, ka viņi nospēlēs gandrīz 1:1 ar Pink Floyd iemetot tikai nedaudz pārveidotus orģinālizpildījuma "soļņikus". Nevienas atkāpes no Pink Floyd ritma, nevienas atkāpes no Pink Floyd stila. Radās sajūta, it kā es klausītos Pink Floyd nevis Dream Theater, šo sajūtu gan aizdzina Dream Theater vokālists James LaBrie, vismaz viņš par laimi necentās pilnībā atdarināt Pink Floyd. For Craps sake, vai viņi vispār domā par mani.
Žēl, bet varēja būt labāk, daudz labāk.