|
Jan. 16th, 2011|06:59 pm |
|
es atcerējos cik labi reiz pazinu pļavu, katru tās stūrīti, visvairāk jau pavasarī, kad nokusušais sniegs atstāj virs mazās zālītes lielas caurspīdīgas peļķes, kurās nogrimušas pērnās lapas un sliekas, atceros koku mitrumu un vēsas sūnas, pirmās māllēpes, kas tiek gaidītas grāvī - droši vien tās neuzzied agrāk par aprīli, un vasarā tieši cik sausa kļūst augustā pļava, bet jūnijā mitra, un vēl zinu, kad izbradā pļavas lupīnu stūri, un ap tieši kuriem kokiem un pļavas bedrēm zied naktsvijoles, un tikai šodien slēpojot pa citu sliedēm sapratu, ka droši vien arī citi to pazīst tik pat labi kā es, |
|