| |
[Apr. 27th, 2009|09:05 am] |
nu bāc. vakar tu atkal skatījies, smaidīji, pat pieskāries. Tu arī esi izdomājis man "iesauku". Sapnī gan labāk būtu nenācis.
Bet varbūt es pārprotu. (labi vien būtu) |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2009|12:13 pm] |
|
iespējams, tak, ka atkal uz 2 ned būs miers, tad jau atkal viss pierims. Jo es jau nemaz negribu. Tās tikai kaut kādas instinktu līmeņa sajūtas, spīts, kad gribas tikai sajust to dzirksteli, to strāvojumu.. thrill. Mājās jau tā vairs nav. (acīmredozt tev arī) Un tas ir normāli! Es gan neko nepārmetu. Es arī negribu tajā neko mainīt. Šausmas, tas skan tik egoistiski, jo savā būtībā tas ir ļoti slikti, manuprāt. Pret visiem. Bet diemžēl tā laikam arī notiek ar visiem, ātrāk vai vēlāk. |
|
|