jūra mana krekla apkaklīte

There is no way to happiness, happiness is the way
23.7.06 19:32
Biju nūdistu Vecāķos. Vecās aizsargā savu teritoriju kā niknas lapsu mātītes, šņāc uz visām sieviešu dzimuma būtnēm, kas sadomā tuvoties, kamēr aizšņāc prom. Mani gan lika mierā, laikam tāpēc, ka jauna, smuka, viena un nekaitīga. Viņu sarunas par slimnīcām, cenām un citām Vaļām, Anitām un Veltām mani īpaši arī neinteresē. Pludmalē smiltis patīkami siltas, vējš uz jūras gan pavēss, tāpēc vairāk laiskojos, nekā bradāju. Ejot atpakaļ garām cilvēkiem peldkostīmos uzmetās zosāda.
0 raksta ir doma

Arī tas paies
21.7.06 13:40
Par spīti dzīvei, kas ciešanas, pašā karstākājā dienvidū sēdēt pie Dailes teātra un pīpēt ūdenspīpi. Vieglums dūmos tik gaistošs, bet tāpat.
0 raksta ir doma

21.1.05 10:12
Einmal
jedes, nur einmal. Einmal und nicht mehr. Und wir auch
einmal. Nie wieder. Aber dieses
einmal gewessen zu sein, wenn auch nur einmal:
irdisch gewessen zu sein, scheint nicht widerrufbar.
1 raksta ir doma