urn:lj:klab.lv:atom1:bodyshopA mind-made-bodybodyshopbodyshopceylon@inbox.lvbodyshop2025-10-15T14:37:42Z2025-10-15T14:37:42Zurn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1259342025-10-15T16:14:002025-10-15T16:14:002025-10-15T14:37:42Z2025-10-15T14:37:42Zšodien man bija lūk, kāda atklāsme - savu dzimtu "lāsta" pārtraukšana, vai dzimtas dziedināšana, vai kaut kas tāds (you name it) nozīmē arī - neatkārtot vecāku slimības / līnijai raksturīgās ķermeņa deformācijas un kustības aklās zonas. jo, pat, ja jums šķiet, ka jūs domājat katru dienu kaut ko citu, neviens labāk par ķermeni neredz to, kādas domformas un novirzes no līdzsvara ir pastāvīgi klātesošas. un, mainot ķermeni, mainās arī prāts. "kupris" nav nolemtība, un tas ir jāizstrādā, tiešā un pārnestā nozīmē. bet citreiz ir arī kaut kādi destruktīvi ne tikai kumpšanas, bet arī kustības brutalitātes ieradumi.<br />- - - <br />E., piemēram, 40 gadu vecumā atklāja paaugstinātu holesterīnu, no kura viņa tēvs nomira 55 gadu vecumā, un pilnībā pārstājis ēst visu, kas viņam garšoja, un tas bija diezgan tas pats kas tēvam - karbonādes un majonēzes, kuras tēvs turpināja pašnāvnieciski ēst, neceļoties no dīvāna, arī pēc tam, kad bija atklāts XXX grupas diabēts un viss stingri noliegts. tas ir par izkāpšanu no kaut kādām komforta zonām un izdzīvošanas mehānismiem - bet tas nozīmē, ka ir jālec no klints. tas NAV par gribasspēku, bet gan drosmi un ievainojamību. literally, tas nozīmē, ka nākamajai paaudzei ir jāizdzīvo kaut kādā citā veidā, un ļoti ļoti bailīgā vietā, kas ir pilna ar iepriekšējo gadsimtu spokiemurn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1256642025-06-05T09:48:002025-06-05T09:48:002025-06-05T06:49:07Z2025-06-05T06:49:07ZEt je dis que la chair du corps humain est un levier,<br />et j’aimerais bien qu’un jour on puisse faire entendre la voix de ce corps,<br />la voix de ce corps dans sa vérité,<br />et non pas la voix qui sort de la bouche,<br />mais cette autre voix sourde,<br />cette voix sourde de derrière le corps,<br />cette voix obscure, de la chair,<br />de la chair qui est la chair<br /><br /><br />Arto varbūt ir pirmais dzejnieks, kurš nedzīvoja esenciālās ilūzijās par valodas universalitāti un svētumuurn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1253872025-05-14T11:23:002025-05-14T11:23:002025-05-14T08:23:33Z2025-05-14T08:23:33Zwe won't intellectualize our way out of thisurn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1251172025-05-04T11:13:002025-05-04T11:13:002025-05-04T08:14:17Z2025-05-04T08:14:17Zainava ir tavs fantomloceklisurn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1249072025-05-02T17:35:002025-05-02T17:35:002025-05-02T14:37:10Z2025-05-02T14:37:10ZLauzu galvu par to, vai Bonija Beinbridža-Koena ir lasījusi Merlo-Pontī.urn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1245532025-04-28T12:33:002025-04-28T12:33:002025-04-28T11:25:55Z2025-04-28T11:25:55Zes te mazliet atkal ar savu somatisko posthumānismu (because eksistenciālisms ir vakardiena)<br /><br />pirmkārt, nav striktas robežas starp iekšējo vidi un ārējo. tāpat arī starp prātu un ķermeni. to, es ceru, nav papildus jāpierāda.<br /><br />otrkārt, mēs esam ļoti dzīvi. tikpat dzīvi cik suņi, bērni, medūzas. iespējams, pat vēl dzīvāki, jo mūsu sistēmas ir kompleksākas, tātad, vairāk saskarņu. maņas ik brīdi uztver visu 360 grādos un ļoti daudzās dimensijās. Gan ar redzi, dzirdi, ādu, kauliem, ožu, vibrācijas receptoriem, kinestētiskajiem, interocepcijas un propriocepcijas receptoriem. (varbūt pamanījāt, bet ir arī ļoti daudz dažādu maņu iekšējās realitātes uztveršanai). mēs esam ņirbošas impulsu ainavas. es pat nesākšu iet tajā, ka ir arī ekstrasensoras spējas. lai kaut kā spētu funkcionēt šajos absolūtās dzīvības apstākļos, prāts (valodas/abstrakcijas spēja) kaut ko bloķē un izslēdz un veido stāstus - uzmanības horeogrāfiju. un šī uzmanības horeogrāfija patiešām ir deja. "Identitāte" nepastāv. Elpa ir Dieva dots stāsts.<br /><br />hipersensitivitāte / autisms / ADHD / citas statistiskās novirzes no tā, cik daudz tiek uztverts un kas tiek bloķēts - rada arī citas izdzīvošanas prasības. piemēram, daudz ilgāku laiku vienatnē, drošības prasības, gaismas un skaņas prasības, aktīvus pašregulācijas pasākumus, citas stimulācijas prasības (sensory-seeking), jo stimulācija / stimming / palīdz novērst uzmanību no "visa" un koncentrēties uz kādu konkrētu stāstu.<br /><br /><br />realitāte patiešām nav tik sarežģīta. bet to ir neiespējami saprast vienīgi ar domāšanu, paliekot vienīgi valodas / abstrakcijas līmenī.<br /><br />un "uzmanības horeogrāfija" ir vieta, kur mūsu esamība kļūst politiska. jo to neveidojam tikai mēs paši. to veido arī ideoloģijas un mūsdienās jo īpaši kapitālisms. ir daudz dažādu spēku, kas cenšas mijiedarboties ar mūsu identitāšu deju, lai panāktu no mums noteiktu rīcību.urn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1243822025-03-12T12:02:002025-03-12T12:02:002025-03-12T10:02:25Z2025-03-12T10:02:25ZKontaktimprovizācija ir laikmetīgās dejas <i>ecriture feminine</i>urn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1241012025-03-06T09:54:002025-03-06T09:54:002025-03-06T07:54:52Z2025-03-06T07:54:52Z"wait, I'm still naming it"urn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1237702025-03-06T09:45:002025-03-06T09:45:002025-03-06T07:51:18Z2025-03-06T07:51:18Zes protams ļoti brutāli vispārinu, un šī ir skala, bet esmu pamanījusi, ka neirotipiskie mākslinieki vienmēr ir vairāk norūoējušies par panākumiem, atzinību, pašapziņu, utt., kamēr neiroatšķirīgajiem rūp vienkārši kontakts, viņi priecājas kā bērni par visvienkāršāko pazīmi, ka kāds ir sapratis, ko viņi mēģina teikt.urn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1234142025-03-06T09:44:002025-03-06T09:44:002025-03-06T07:45:09Z2025-03-06T07:45:09ZErin Manning defines a neurotypical (privileged) body as a body fully in control of its usefulnessurn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1232852025-02-23T11:15:002025-02-23T11:15:002025-02-23T09:15:39Z2025-02-23T09:15:39Zcilvēks, kurš nevarēja aizmigt, apprecējās ar cilvēku, kurš nevarēja pamostiesurn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1229642025-02-22T15:21:002025-02-22T15:21:002025-02-22T13:22:57Z2025-02-22T13:22:57Zjāatceras neiet uz tādiem sportiem, kur ir jāvelk botas un kur cilvēki nāk legingos un kur jāatkārto viena lieta 10 reizes. man tas rada tikai trauksmi un ēšanas traucējumus un nedrošības sajūtu, ko izraisa atdalīšanās no sava ķermeņa. fenomenoloģiski - subjekta-objekta plaisas padziļināšanās. deepening the disconnection to sustain the individualism.<br /><br />tas brīdis, kad tu paskaties spogulī un - tinkš - crack, vairs neesi tu. abpusgriezīgs zobens sašķeļ miesu un prātu. tu sadalies sevī un savā ķermenī. un nav pat starpības, vai tev redzamais riebjas vai patīk. jo tas ir viens un tas pats. es nezinu, kā citiem tas sanāk. vai arī citi vairāk izbauda šo spēli. Nē, nu, es jau arī dažkārt varu izbaudīt. ja mēs tiešām visi vienojamies, ka tā ir spēle. nevis karš. nevis karavīrs.urn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1228472023-12-25T13:03:002023-12-25T13:03:002023-12-25T11:05:23Z2023-12-25T11:05:23ZIt is often said that dance is the creation of illusion: for example, the illusion of a weightless body. (This might be thought of as the furthest extension of the phantasm of a body without fatigue.) But it would be more accurate to call it the staging of a transfiguration.<br /><br />Dance enacts being both completely in the body and transcending the body. It is, or seems to be, finally, a higher order of attention, where physical and mental attention become the same.<br /><br />(..)<br /><br />Merce Cunningham and Lincoln Kirstein have both offered as a definition of dance: a spiritual activity in physical form. No art lends itself so aptly as dance does to metaphors borrowed from the spiritual life. (Grace. Elevation. . .) Which means, too, that all discussion of the dance and of great dancers, including this one, fit dance into some larger rhetoric about human possibility.<br /><br />(Susan Sontag, 1987)urn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1225072023-12-18T07:04:002023-12-18T07:04:002023-12-18T06:04:40Z2023-12-18T06:04:40ZDzirdēju terminu “protestant body” (uzreiz sapratu)<br />Somatika protams ir vairâk katoliska un ortodoksāla, šådā skalå<br />Nav nekā garlaicīga par protestant body, ja nu vienīgi alcoholic protestant bodyurn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1219042023-11-19T13:53:002023-11-19T13:53:002023-11-19T13:04:02Z2023-11-19T13:04:02Zdziedināšanas procesam ir vismaz divas daļas, un viena ir pagātnes pārstrādāšana un saprašana un piedošana, bet otra ir pašam savu attiecību veidošana ar realitāti, kas ietver atbildību, jēgas atrašanu, vērtību dialogu ('kļūšana par labu cilvēku' savās acīs); pa lielam tāda realitātes aina, kas ir vairāk vai mazāk neitrāla, nevis pamatos bezcerīga, bet ne arī maniakāli fantastiska - būt par cilvēku ir apstrādāt zemi <br /><br />mums visiem riebjas redzēt cilvēkus, kas ir iestrēguši pirmajā posmā, un nevar aizvērties par iekšējo bērnu un cik netaisnīgi pret viņiem bērnībā ir izturējušies. bet tikpat slikti ir ar tiem, kas pirmajam posmam ir pārlekuši pāri un māca citiem dzīvot un 'augstu morāli', neintegrējuši paši savas sāpes un neperfektumu, kas, protams, runā loud out caur ķermeni un enerģiju, kas ir kognitīvās disonanses izliekti kā kaucekļiurn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1216442023-10-15T11:13:002023-10-15T11:13:002023-10-15T09:14:01Z2023-10-15T09:14:01ZKultūru nodod no kermena uz kermeniurn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1215982023-08-28T10:10:002023-08-28T10:10:002023-08-28T08:12:18Z2023-08-28T08:12:18Zķermeņa tauki, pavisam tiešā, anatomiskā nozīmē, ir spēka rezerves.<br />kuras patriarhāts mums ir noģērbis līdz plikam kauliņamurn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1213252023-08-28T10:08:002023-08-28T10:08:002023-08-28T08:09:30Z2023-08-28T08:09:30Zno konceptuālas ķermeņpozitivitātes līdz reālai (somatiskai) ir ļoti tāls ceļšurn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1209562023-08-25T13:50:002023-08-25T13:50:002023-08-25T12:02:33Z2023-08-25T12:02:33Zstarp "somatikas cilvēkiem" es jūtos kā "bērnības mājās", laikam, jo tie ir cilvēki, kas staigā neglītās bet ļoti ērtās drēbēs un kurpēs, lasa fiziskas grāmatas kuras izvelk nodzeltējušas un atlocītas kaut kur no mugursomas dziļumiem, piespiežas kokiem, osta puķes, dalās ar ēdienuturklāt bez "hipijiskas ambīcijas", nejaukt ar tipa rainbow family un pat ne kontaktimprovizatoriem. tā ir tādas kolektīvās sensitivitātes un receptivitātes telpa, ko es nekur citur neatrodu. un noteikti pilnīgs ceļš - slowly exploding inwards. kaut kas manā krūšukurvī atraisās un atlaižas, esot starp viņiem<br />bet tad es vienmēr gribu prom, jo man ir ambīcijas, es gribu mainīt pasauli, būt drosmīga, vizionāra, pārsteidzoša, savienot nesavienojamo un iespiesties neiedomājamās vietās, un ir labi to saprast, un būt attiecībās ar abām šīm manām daļām. <br />nesen uzzināju par "brave space", kas ir kaut kas, kas tiek būvēts virs "safe space", un tieši šāda ir lietu kārtība.urn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1196772023-04-11T13:02:002023-04-11T13:02:002023-04-11T11:05:26Z2023-04-11T11:05:26Zkā arī, es ticu, ka ir iespējams runāt un domāt tīri - bez klišejām, banalitātēm, aizspriedumiem - eidžiskiem, slēpti agresīviem, ķermeņnegatīviem, toksiski produktīviem utt. steitmentiem. <br /><br />lai kādi būtu tavi politiskie uzskati, ienākumu līmenis, ģimenes stāvoklis, bērnībā saņemtās pārestības vai pašreizējais stress darbā . nav NEKĀDU attaisnojošu iemeslu uzturēt sev ienaidniekus.urn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1193222023-04-11T12:56:002023-04-11T12:56:002023-04-11T11:01:59Z2023-04-11T11:01:59Zmanas prioritātes ir cilvēcīgums un veselība. I've come a long way.urn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1192022023-03-01T16:05:002023-03-01T16:05:002023-03-01T15:06:24Z2023-03-01T15:06:24ZSo get out there and hunt and fish and mess around with your friends, ramble out yonder and explore the forests, climb the mountains, bag the peaks, run the rivers, breathe deep of that yet sweet and lucid air, sit quietly for a while and contemplate the precious stillness, the lovely, mysterious, and awesome space. Enjoy yourselves, keep your brain in your head and your head firmly attached to the body, the body active and alive, and I promise you this much; I promise you this one sweet victory over our enemies, over those desk-bound men and women with their hearts in a safe deposit box, and their eyes hypnotized by desk calculators. I promise you this; You will outlive the bastards.urn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1187962023-03-01T16:05:002023-03-01T16:05:002023-03-01T15:05:25Z2023-03-01T15:05:25ZOne final paragraph of advice: do not burn yourselves out. Be as I am - a reluctant enthusiast....a part-time crusader, a half-hearted fanatic. Save the other half of yourselves and your lives for pleasure and adventure. It is not enough to fight for the land; it is even more important to enjoy it.urn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1185862023-02-12T21:54:002023-02-12T21:54:002023-02-12T20:55:58Z2023-02-12T20:55:58ZSomatic feminism is a perspective that emphasizes the connection between the body and the self, and views the body as a site of both oppression and resistance. This perspective draws on somatic and body-based practices, such as mindfulness, movement, and touch, as a means of exploring and challenging the ways in which patriarchal culture has oppressed and disempowered women and marginalized bodies.<br /><br />Somatic feminists believe that the body is a source of wisdom and power that has been suppressed and ignored by dominant cultural narratives, and that reclaiming bodily experience is an important step in the journey towards greater self-awareness and liberation.<br /><br />This perspective argues that patriarchal culture has created a disconnection between the mind and the body, leading to a range of physical, emotional, and psychological issues, such as eating disorders, chronic pain, and sexual trauma. By using somatic practices to heal these issues and reclaim bodily experience, somatic feminists aim to create a more holistic and empowering relationship with their bodies and with the world around them.<br /><br />Somatic feminism also challenges the medicalization of the body, arguing that the medical establishment often perpetuates patriarchal attitudes and reinforces disempowerment. This perspective advocates for alternative approaches to health and wellness that prioritize embodied experience and self-awareness, and seeks to empower individuals to take control of their own physical and emotional well-being.<br /><br />(pirms tam biju gūglējusi, vai tāds somatiskais feminisms vispār ir, bet nebiju neko sakarīgu atradusi, bet chatGPT visu paskaidroja... labāk nekā būtu pati to izdarījusi)urn:lj:klab.lv:atom1:bodyshop:1182882023-02-08T12:59:002023-02-08T12:59:002023-02-08T12:16:17Z2023-02-08T12:16:17Zpēdējā laika galvenais novērojums - ko instagramā neviens neraksta un arī terapeits īsti nebija skaidrojis, bet nezin kāpēc man bija svarīgi šo saprast un ieraudzīt:<br /><br />ka dziedināšana ir divi atsevišķi posmi - viens ir pati trauma un tās radītais šoks ķermeņa sistēmās, kas manifestējas kā emergency stāvoklis, iekšējš karš (un piem ADHD un citas lietas, tostarp hroniskas slimības ir tā izpausmes)<br /><br />- un tad ir otra daļa - ko medicīnā sauc par "developmental deficit" - "es" daļa, kas nav varējus attīstīties šajos kara apstākļos. tur vairs nav runa par pāridarījumu vai piedošanu vai atlaišanu vai tml. tas ir kaut kas, kas paliek arī pēc tam, kad "kaķītis vairs netur ļaunu prātu" (tostarp šūnu līmenī). un attīstības deficīta kompensēšana ir darbs, atbildība un ceļš. vnk ir tāds paradokss, ka, pirms iziets pirmais posms, nav iespējams uzņemties vispār nekādu atbildību vai iet ceļu. atrašanās izdzīvošanas stāvoklī ir beyond "atbildība", "laiks" un citi pieagušo pasaules koncepti.<br /><br />es neesmu gatava runāt konkrētāk, bet varbūt kādreiz.