bocamala:

Nosūtīts uz Veselības centru 4 tādēļ,ka manā poliklīnikā nav šodien ķirurga, un kaut kā uz 1.slimnīcu uzreiz steigt negribējās, sēdēju koridorī, un, savas kājas ik pa laikam pārvietojot ērtākā pozā, gaidīju, kamēr visi pacienti ar pierakstu iet man pa priekšu. Beigās jau palaida.
līdz savai kārtai runājos ar vakardienas jubilāri, vecmāmiņa nosvinēja apaļus 80. mugurkauls traumēts, staigā ar tādu pat trūci/bruku kā man izoperēja, tikai viņas vecuma un jau piedzīvoto 4 infarktu dēļ neļauj gulties uz ķirurga galda. viņas dēls, lidotājs, strādājis kaut kur pie Arhangeļskas, nomiris 28 gadu vecumā. Sācies viss ar to pat bruku, tad amputēta viena oliņa, pēc tam sākusies metastāze un tad drīz vien nāve. nē, neteica, ka ar mani būs tāpat. nee.
viņa poliklīnikā ieradās ar mazdēlu, 18gadīgu krievu džeku,kam izgriezta vēna no kājas. tāpat kā man, pirmais jautājums vizītes laikā bijis, kad varēs atsākt treniņus. šis spēlējot futbolu un nemaz nedomā šī nieka dēļ pārtraukt. ārsts izņēmis šuves un teicis lai neuztraucās,ja sāp spēcīgi, as esot normal, spēcīgas sāpes viņu piemeklēs vēl 2-3 mēnešus.
nu man ar vēnām viss ir kārtībā, bet muskulī asinsizplūdums un sastiepta saite gan.
paslidoju, ja? laikam tas viss kopā, slodze+acu pievēršana uz jau esošām vainām, un vēl papildus izklaides uz kāju rēķina. Tūlīt vilkšu nost maiku un sākšu pumpēties, gribās tomēr sajust kaut daļu no ķermeņa tonusā.
he! un pie lietas tagad ir pašam sev ik pa laikam uzsist, un uzliet kafiju uz kailām kājām... tā sagribējās to tumšo dziru, ka neatteicu. un saplēsu kārtējo krūzi. pēdējā mēneša laikā jau 7 trauki. uz laimi? ne uz veselību, tas noteikti!

nē, sevi taču es nesākšu iežēlināt! nu vismaz nesākšu sevi žēlot. smaidīšu. viss, eju uz gultu smaidīt! nē, vispirms pumpēties un tad smaidīt.
jālejuplādē viss Rõyksopp, sametās atmiņas.
Un,