mans suns aug, es vēroju procesu, augu kopā ar viņu. var teikt, ka esmu fāters.
man ir noplīsis dators un arī tas, ko aizņēmos. lai nezaudētu datus, sakopēju tos uz ārējā cietņa. gan tas, gan otrs cietnis ir pagalam., un esmu zaudējis absolūti visu, kas tur bijis- mūzika, filmas, tas protams sūds, kas krāts, jāatjauno, bet foto, video un mani rakstu darbi ir pipeļu vējā. emocijas par to ga ir pa nullēm, strādā tikai prāts, kas nožēlo zaudējumu, jūtu, pat sajūtu līmenī tas nenostrādā. es pat vienrīt sadomājos, ka varētu būt līdzīgi kā karavīrs ar meičas foto krūškabatā.
man ir trenere. viņa 3reiz nedēļā mani nopietni pieskata treniņprocesā, tikai pēdējās 2reizes esmu trenējies pats. man nav svešs sporta uztura piedāvājums, man pašam ir 3 pulveri, vienu aprakstā dēvē par muskuļu barību =) karoče gribū kļūt nedaudz spēcīgāks un izturīgāks, nopietnāk sāku skatīties uz stiepšanos. tās sāpes, kas jātransformē enerģijā ir vēl drūmākas nekā ar spēku pārvaramās. bet pieredze jogā palīdz.
neesmu piesēdies pie zīmējumiem, pats nožēloju ik brīdi kā atceros, bet zinu- kad n;aks tad nāks.
pat nedomāju par rakstiem, šī tēma pagaidām nav kratāma.
līdz ar elektrisko iekārtu zudumu esmu sācis atjaunot fotoalbumu- bildēju katru dienu un pārsvarā suni vai mūs kopā.
visu vasaru nobraucu ar riteni, gribu mašīnu- sunivest uz mežu, uz jūru, nejust apkārt svešus cilvēkus, ko sanākas sabiedriskajā.
ā, un datoru vajag, un laikam jau ābolu, tas tik vienkāršs liekas.
eju skatīt savu lastfm profilu, jākačā mūzika.
suns slapjš