slimnīcas apmeklējums man gāja smagi. metu krustu reizes 4,skati bija rupji sakot ne-rpmantiski. man vienmēr bijis 'slimnīcas fetišs', šodien es pat reizēm novērsos gan jau aiz riebuma ne aiz līdzcietības. bet varbūt tomēr līdzcietības? kaut pēdējās. slimnīcas poliklīnikas darbiniece, kam darba kolēģes izsaka līdzjūtību, liftinieks, pacients, kas bija pēdējais belziens, tieši no mana ārsta kabineta iziet/pārvietojas..
vienmēr slimnīcas tēls tomēr bij saistīts ar to bērnībā/pusaudža gados gūto- romantiskie vakari ar sanitārēm,smērējot maizes nākamajai dienai, asaru valdīšanas par mājās tikšanu maiņa pret nekādā gadījumā mājās pēc nedēļām 2, kad tā dzīve kā kūrorts. vai vēlāk, kad jau gandrīz pirmā seksuālā pieredze slimnīcā gūta. tas bija ķirurģijas nodaļā, lauztu roku, bet stāv! viņam bija lauzta arī ka tik ne roka vai kāja. bet māsiņa visu izbojāja, ienākdama un apsaukdama mūs. ko zin, kas būtu dzīvē savādāk, ja būtu guvis to ne 18,bet 14g.v.

nauda,ko saņemšu par mikrofonu tiks LMT-nomaksājot 5g.v. parādu atkal kļūšu par abonentu. a vajag,ne?

Wobenzym
Sulfasalazin
Olfen gel
Ortēze
Fizioterapija:3gb procedūras

Shall we dance????