urn:lj:klab.lv:atom1:bnThe lair of Black Napalmforever there to burn youforever there to burn youbnapalm@gmail.combn2011-08-25T22:47:44Z2011-08-25T22:47:44Znakts dāvana (dāvana - nakts)urn:lj:klab.lv:atom1:bn:444432011-08-26T00:58:002011-08-26T00:58:002011-08-25T22:47:44Z2011-08-25T22:47:44Znakts. ārā ir nakts. tā nesen tikai parādījās, varētu teikt - uzausa.<br />taču patiesībā tā jau tur bija pirms tam, un tā arī nekur nepazudīs, nekad.<br />nakts, kura liek ieraudzīt tik daudz vairāk. nakts melnums, kas padara redzi tik stipri jutīgāku un liek ieraudzīt vissīkāko uguntiņu otrā pilsētas malā. nakts klusums, kurš liek dzirdēt pat maza grauzēja elpu blakus mežā. nakts vēsums, kas liek sajust jebkuru vājāko siltuma avotu jau no otra istabas stūra. nakts miers, kas tik spēcīgi ļauj sajust jūtas un domas, un nu jau vairs ne tikai savējās. nakts. <br /><br />ņem šo nakti! iepazīsti to! veries tajā, ieklausies tajā, sasildi to un sajūti to. iepazīsti to, un, pavisam nemanot, šī nakts kļūs par kaut ko pavisam citādu, kā iepriekš varētu likties. ļaudis mēdz baidīties no nakts - baidīties, jo nepazīst. baidīties, jo neizprot. baidīties, jo viņi tur neko neredz. taču nakts atdara mūsu redzi un tajā brīdī tā kļūst vēl gaišāka par dienu. un tikai tad Tu saproti, ka šī nakts nekur nepazudīs, un nekad nav pazudusi - tā ir mūžīga - vienmēr bija un vienmēr būs. arī jauna diena to nespēj aizsegt, jo mēs taču zinām, ka aiz šīs dienas tā joprojām ir, bija un būs. un nu, pateicoties naktij, arī dienā Tu redzi skaidrāk - katrs zāles stiebriņš ir kļuvis zaļāks, katrs koks kuplāks un katrs akmens - cēlāks. upe vairs nešalc kā viens vesels, jo katram vilnītim nu ir sava skaņa un savs veidols. katra sniegpārsliņa vairs nav tikai balts punkts, bet gan spīdīgs un sarežģīts kristāls. un, atsitoties pret zemi, tas atskan. kad dienai būs lemts iet, tā atkal atsegs savu māsu. taču tā nebūs cita nakts. tā ir tā pati nakts, kas vienmēr bija un vienmēr būs. tā pati, kuru ļaudīm ir tik grūti novērtēt.<br /><br />un tā nakts pārņem visu, padarot to arvien krāšņāku un vēl skaistāku kā līdz šim. tā ir visur. starp melniem palagiem un melnu segu, ap katru dejojošo sveces liesmiņu, katrā krūmājā, kur paslēpies dus kāds zvērs. un pat katrā visspožākajā spuldzē, pašā tās kodolā, dus bezgalīga nakts.<br /><br />ņem šo nakti! tā ir mana dāvana Tev. melnā samtā iesaiņota, ar spožu piena ceļa pušķi apsieta, tā nu ir Tava. un mana.<br /><br />mūsu - to, kuri ir iepazinušies ar nakti.logsurn:lj:klab.lv:atom1:bn:440592011-08-18T14:54:002011-08-18T14:54:002011-08-18T12:02:48Z2011-08-18T12:02:48Zdzīves ceļš ir kā neizprotams, līkumots, kalnains, šķietami nebeidzams ceļš.. taisnību sakot, tas jau vairs nav pat tikai ceļš. tas visu laiku mainās un krustojas, un visu laiku, apzināti vai neapzināti tiek izvēlēts kaut kas vairāk vai mazāk svarīgs - kāda jauna doma, jauna atmiņa, jauna pārliecība, jauna sajūta, jauni ceļabiedri, vai tieši otrādi - kāda veca doma tiek aizmirsta, kāda jauna pārliecība kļūst par pieredzes pārbaudītām muļķībām, kāda vēl nesen pavisam jauna sajūta kļūst par ikdienu vai arī pazūd pavisam, liekot izmisīgi, taču bezjēdzīgi tai stiepties pakaļ, labi saprotot, ka tā vairs nav sasniedzama, tā vietā, lai palūkotos, vai tās vietā kaut kur nav parādījies kas cits.<br />gluži tāpat arī mainās izpratne par to, kāds tad īsti ir šis dzīves ceļš. pats ceļš jau nemaz nemainās - mainās tikai tas, kā mēs to redzam. ja gribēsim - redzēsim taisnu, vai nedaudz līkumainu ceļu, bez krustojumiem, bez ainavas un bez iespējas kaut kur nogriezties, ja ceļa mīksto un silto zemes segumu nomaina saplēstas pudeļu lauskas. bet, ja neesam nekustīgi plastmasas manekeni, kas pat galvu nevar pakustināt, mēs varam ieraudzīt daudz ko.. vai pa kreisi nav brīnišķīgs, noslēpumains mežš, kurā zeme klāta ar mīkstu zālīti? vai pa labi nav upe, kurai peldēt pāri? un, galu galā, vai mēs vispār atrodamies uz līdzena lauka, jeb jau sen atrodamies kādā sirreālā vietā, kas mazliet atgādina celtni, un kur mums priekšā ir simtiem, ja ne tūkstošiem gaiteņu, pa kuriem iet?<br /><br />* * *<br /><br />es eju un eju, un apstājos. apstājos, jo blakus ir logs. logu, protams, šeit ir daudz, taču nekad tā īsti nebiju pa tiem palūkojies, vienmēr tikai gājis garām. hmm.. logs.. man nav ne mazākās nojausmas, kas ir aiz loga, jo esmu pa šo interesantā paskata grotesko celtni klīdis tik ilgi, ka vairs tā īsti neatceros ne to, kas ir ārpus tās, ne to, kurā stāvā es esmu. pa logu ārā arī neko tā īsti nevar redzēt, vienīgi to, ka ir nakts, taču mani sāk pārņemt visnotaļ dīvainas, lai arī patīkamas, sajūtas.<br />es nekad neesmu kaut kur nopietni lecis. jā, bērnībā esmu lecis no šķūnīša jumta zemē un sniegā, taču tas nekas īpašs - šķūnītis nav augsts, tāpēc es zinu, ka kritīšu apmēram 2 sekundes un pēc tam viss būs kārtībā. es neesmu lecis nekur ar gumiju, vai ar izpletni, taču arī tas būtu līdzīgi kā lecot no šķūnīša. ilgāk - jā, biedējoši - arī, taču arī tad es zinātu, ka, ja vien gumija nebūs par garu, tā mani noturēs, un, ja vien izpletnis nebūs bojāts, tas mani lēni nonesīs līdz zemei. taču pavisam citādāk būtu lekt ārā, piemēram, pa logu, kurā kritienu un tā iznākumu nav iespējams paredzēt - kritiens var būt gan 1 gan 10 stāvus, lejā var būt matracis, upe vai asfalts. nekas nav zināms, taču tas viss - tik ļoti vilinošs. es pamanu, ka esmu pamatīgi iedziļinājies savās domās un jau ilgu laiku mīņājos uz vietas, it kā gatavojoties lecienam ar ieskrējienu. jūtu, ka šis nezināmais logs mani vinelaicīgi tik ļoti vilina un tik ļoti biedē, ka izlemt kļūst arvien grūtāk, taču vienlaicīgi tas, salīdzinājumā ar skaisto, taču grotesko celtni, kurā es atrodos, simbolizē brīvību. brīvību no sienām, brīvību no telpām, brīvību no važām, brīvību, kuras patieso izpausmi es jau sen esmu aizmirsis, jo šajās sienās šim vārdam ir pavisam cita jēga un nozīme. es vairāk neatļaujos vilcināties - ieskrienos, un....<br /><br />..brīdī, kad atraujos no zemes - šajā maģiskajā "atpakaļ ceļa vairs nav" brīdī - pamanu kaut ko nebijušu un neizskadrojamu. es vairs neesmu cilvēks. tā vietā, lai no grīdas atrautos divas apavos tērptas kājas, no tās atraujas četras ķepas. esmu kļuvis par vilku, un tas šķiet tik pašsaprotami, it kā es vienmēr tāds būtu bijis, jo kurš normāls cilvēks gan labprātīgi lektu ārā pa logu? es liegi tuvojos loga rāmim, vēl aizvien neredzot un nenojaušot, kas atrodas aiz tā, un laiks gandrīz apstājas. šķiet, ka es šo pēdējo soli lidoju stundām, varbūt pat dienām, nedēļām vai mēnešiem, taču pat, ja laiks apstātos pavisam, piezemēties atpakaļ uz zemes šajā loga pusē vairs nebija manos spēkos.<br /><br />pēc kāda laika esmu beidzot pietuvojies līdz pašam logam un, kaut arī stikla šajā loga rāmī nav, izlidojot caur to, sajūtos tā, it kā ar savu purniņu saplēstu loga rūti tūkstoš gabalos, kurus vairs nekad nesalasīt. laika plūsma jūtami paātrinās, kopā ar maniem sirdspukstiem, un es beidzot varu pavērties apkārt. manas iekšējās sajūtas no šī kritiena ir visnotaļ eiforiskas, tādēļ grūti, aplūkojot apkārtni, saglabāt loģisko spriestspēju. pirmais, ko pamanu, ir tas, ka šis nav ne pirmais, ne piecdesmitais stāvs. zem kājām nav nekā, kur piezemēties - tātad es vēl kritīšu, vismaz kādu laiku. otrais, ko pamanu - apkārt tiešām gandrīz nekā nav. redzu tikai to pašu skaisto, bet grotesko celtni, no kuras izlecu, un no ārpuses tā mazliet atgādina cietoksni. trešais, ko pamanu, ir tas, ka, neskatoties uz to, ka krītu zemē no nezināma augstuma, esmu neticami rāms. izbaudot šo kritienu un bezsvara stāvokli, mana sirds un dvēsele saka - "tā tam ir jābūt!" - un tas mani spēj nomierināt. man patiešām ir dziļi vienalga, vai kritiena beigās mani sagaida mīksts ezers, sniega kupena, asfalts, naži, vai varbūt šis tiešām ir patiess bezdibenis, kuram gala vienkārši nav. es šeit esmu, pirmkārt, lai izbaudītu kritienu. un nez kādēļ man šķiet, ka, ja kritīšu ar pietiekami lielu ātrumu, spēšu izkrist cauri jebkādām briesmām, kas vien apakšā varētu būt, tās pat nejūtot.<br /><br />taču vēl pirms visa pārējā, es pamanu vēl kādu. vēl kādu meža zvēru, ko man, kā vilkam, parasti pienāktos saukt par pusdienām.. taču ne šoreiz. šoreiz vieglais vējiņš mūs abus pietuvina vienu otram klāt, mūsu actiņas saskatās, un mēs viens otra actiņās saskatām vienādas zvaigznītes. mēs zinam, ka šo garo kritienu baudīsim kopā. mēs abi palūkojamies lejup un mūsu actiņas iemirdzas vēl spožāk, redzot, ka gals vēl nekur nav manāms.^^urn:lj:klab.lv:atom1:bn:439852011-08-14T01:09:002011-08-14T01:09:002011-08-13T22:18:53Z2011-08-13T22:18:53ZUn man vēl mēģina iestāstīt, ka ar androīdu nevarot ieoet cibā..<br />pffff.. ;D<br />Čau, Lapsa! ^^ļaunie latviešiurn:lj:klab.lv:atom1:bn:435072008-06-25T13:10:002008-06-25T13:10:002008-06-25T10:12:57Z2008-06-25T10:12:57Zšorīt, ejot uz darbu, pie brivības pieminekļa nejauši dzirdēju kādu tūristu, kas godasardzes maiņas laikā skaidrā angļu valodā teica: "this is where they kill one tourist every day."<br /><br />nu ko, katru dienu var uzzināt ko jaunu..Albert Hofmann (1906-2008)urn:lj:klab.lv:atom1:bn:430952008-05-08T00:23:002008-05-08T00:23:002008-05-07T19:58:32Z2008-05-07T19:58:32Z<i>It saddens us to announce that Dr. Albert Hofmann, the inventor of LSD, died at<br />his home in Burg, Switzerland today, April 29 2008 at the age of 102 years.<br />He passed away at 9am local time in Switzerland. He will be missed.</i><br /><br />mazliet jocīgi.. vienmēr ir fascinējis šis cilvēks - ar savu atklājumu (izgudrojumu?), manuprāt, daudz devis pasaulei.<br />lai gan 102 gadi laikam nav nemaz īss mūžs.Pirmais alnisurn:lj:klab.lv:atom1:bn:428052008-04-19T00:13:002008-04-19T00:13:002008-04-19T01:50:08Z2008-04-19T01:50:08ZPiedzīvojumi turpinās un nu esmu piedzīvojis arī alni, kuru iespējams ieraudzīt tikai ~1 metru no mašīnas..<br />Vislielākais momentālais šoks savā līdzšinējajā mūžā. Mašīnas priekšā parādās alnis un man tiek dota ~pussekunde lai to pamanītu un reaģētu, jo pēc pussekundes mana mašīna un alnis jau būtu viens vesels..<br />Reflektīvas bremzes īsu brīdi. Ass pagrieziens pa labi (uz grāvja pusi), un gandrīz uzreiz pēc tam atkal pa kreisi. Pa vidu starp abām darbībām 2 mašīnas riteņi zaudē saķeri ar ceļu, jo ir nolidojuši no asfalta uz nomales. Tajāpašā mirklī pa vadītāja logu pamanu dzīvnieka kāju, kurai zibenīgi pašaujos garām, 10-20 centimetru attālumā no mašīnas..<br />Būtībā jau tajā pašā mirklī stūre ir pagriezta atkal virzienā uz ceļa, un riepas uznes mašīnu atpakaļ uz ceļa.<br /><br />Gala rezultātā, ne man, ne pasažierim, ne alnim, ne mašīnai nav ne skrambiņas :)<br /><br />Bet vai nevajadzētu kaut ko darīt, lai aļņi nešķērso ielas vietās, kur nav aļņu pārejas? Jo šajā vietā nebija.. Ziniet, aļņu pārejas - tās dzeltenās zīmes ar aļņa attēlu..<br /><br />P.S. tas alnis bija ļoti, ļoti skaists.. Tas bija pirmais ko pamanīju....Pirmais grāvisurn:lj:klab.lv:atom1:bn:427252007-12-16T22:45:002007-12-16T22:45:002007-12-16T21:20:43Z2007-12-16T21:20:43Zšodien pirmo reizi iebraucu grāvī, pie tam vēl esot pie stūres.<br>vienkārši fantastiskas sajūtas, iesaku visiem vismaz reizi mūžā izmēģināt!<br><br>īsumā:<br>braucu pa ceļu, ārpus pilsētas. vispār sen nebija redzēti tik slikti apstākļi braukšanai - ceļš apledojis, bedrains, pie tam apledojis tā, ka izskatās ka nav apledojis, migla, redzamība 50-100 metri. beidzās asfalts. tā kā ceļš bija diezgan bedrains, braucu uz apmēram 70km/h un jutos diezgan droši (braucu ar džipu, ne ar savu mašīnu). pie kaut kādas bedres mašīna par daudz palecās (acīmredzot nolietoti amortiņi - laikam tomēr noderīga lieta :D ) un izgāja no savas ierastās līnijas, pēc kā sekoja ķēdes reakcija - līdz kreisajai malai, līdz labajai, līdz kreisajai, (varbūt bija vēl vien cikls "labā-kreisā mala" bet tik smalki nepiefiksēju), grāvis (neliels, tāds maziņš grāvītis kā daudzās ceļmalās). Tieši pirms nobraukšanas no ceļa ātrumu bija izdevies samazināt līdz 30 max (drīzāk gan 10-20), tā ka grāvī nevis ielidoju bet iebraucu, un nevis ietriecos, bet apstājos. džipam, protams, ne skrambiņas, taču ja tā vietā būtu bijis mans opelītis, tad gan kaut kas būtu uzsists. te tev nu bija džips ar super-duper 4 wheel drive (tas gan tika ieslēgts tikai tad, kad jau bija zaudēta kontrole). amortiņus ir vērts pārbaudīt, pirms dodas ceļā pa ne-asfaltētajiem ceļiem :)<br><br>bet vispār.. sajūtas tiešām bija fantastiskas. un priecājos, ka tā notika - uzskatu, ka tā 5-10 sekunžu garā "praktiskā nodarbība", kurā es mēģināju atgūt kontroli pār mašīnu, bija ļoti noderīga :)<br>TV šoviurn:lj:klab.lv:atom1:bn:423882007-12-12T16:23:002007-12-12T16:23:002007-12-12T14:27:36Z2007-12-12T14:27:36ZKatru reizi, kad Latvijas TV ēterā parādās kāds jauns šovs, es par to īpaši nesaspringstu un neinteresējos, taču parasti kaut kur sevī man rodas doma "latviešu TV darbinieki ir izdomājuši jaunu TV šovu".<br />Un vienmēr izrādās, ka man nav taisnība..<br /><a href="http://www.kapu.hu/ajanlo/budapest/">http://www.kapu.hu/ajanlo/budapest/<wbr /></a>Dāvanu laiks (ziemassvētki)urn:lj:klab.lv:atom1:bn:422032007-12-11T00:30:002007-12-11T00:30:002007-12-10T23:02:51Z2007-12-10T23:02:51Zlūdzu! tas Tev!<br />ņem droši, es Tev to dāvinu. kas tas ir? tā ir mana uzticība. jā, tā bija mana, bet nu tā pieder Tev. vari to nēsāt sev visur līdzi, vai nolikt mājās uz plauktiņa. vari spēlēties ar to, vai paglaudīt. tagad tā ir Tava - vari darīt ko vēlies. tikai neaizmirsti par to nekad, citādi nomirs badā..<br /><br />lūdzu, ņem šo - arī tas ir Tev! tie ir mani sapņi. nē, Tu nevari tos neņemt. tā taču ir dāvana. es zinu, nav jau nekas daudz - lielākā daļa ir tukša, taču dāvinātiem zvēriem taču zobos neskatās, vai ne? Tu vari tos piepildīt! kad tie ir pilni, tad tie ir ļoti mīļi un jauki - Tev noteikti patiks! taču uzmanies, jo ar tukšu vēderu gan tie mēdz būt mazliet nikni. taču es ticu, ka Tu tos visus noteikti vari piepildīt. Tu taču vienmēr esi labi sapratusies ar zvēriņiem!<br /><br />pagaidi, neskrien vēl prom. man ir vēl kaut kas priekš Tevis. ņem! tās ir manas asaras. ko Tu ar tām darīsi? tu tās vari izšķirot. dažas ir prieka, dažas - bēdu. prieka asaras Tu vari atstāt savā istabā un turēt klēpī. tās Tev vienmēr palīdzēs un liks justies labi, ja vien varēsi tās atrast - tās mīl paslēpties. tāpēc turi pie sevis, lai neaizmūk pavisam. bet nepatriec arī bēdu asaras - viņas taču arī ir dzīvas un nav vainīgas, ka piedzima no bēdām. neturi tās pārāk tuvu, ka neiekož, taču neaizmirsti par tām un nelaid arī prom - citādi pasauks visu baru un nāks atpakaļ.<br /><br />un lūk, vēl pēdējā dāvana - mana zvaigzne. laikam nav Tev jāstāsta par to - Tev taču pašai arī ir zvaigzne ko Tu allaž turi pie sevis. tikai neturi manu zvaigzni pārāk tālu no savējās. lai viņai nav vientuļi. lai tā spīdētu tik pat spoži kā Tavējā.<br /><br />tas laikam arī viss.. ko? Tu vēlies arī manu laimi? bet Tev taču pašai bija.. kur palika? nu labi, ņem arī. tikai uzmanīgi - tā ir ļoti trausla. nesasit. un nepazaudē. un lūdzu neaizmirsti nekur. tā man ir vienīgā..Doma..urn:lj:klab.lv:atom1:bn:418662007-12-11T00:17:002007-12-11T00:17:002007-12-10T22:20:58Z2007-12-10T22:20:58ZManuprāt, zvaigznes ir stipri grūtāk pārvietot, kā tās aizsniegt.<br />Un jebkurā gadījumā - vispirms tāpat jāaizsniedz, lai varētu pabīdīt.<br /><br />Palabojiet mani, ja es kļūdos.<br /><br />P.S. Mī un žē, cik sen te nekas nebija rakstīts....It's all fun and games until someone loses an eyeurn:lj:klab.lv:atom1:bn:416482007-06-03T20:50:002007-06-03T20:50:002007-06-03T20:50:21Z2007-06-03T20:50:21Z<a href="http://www.journal.lv/blog/2007/06/03/spider">http://www.journal.lv/blog/2007/06/03/s<wbr />pider</a>ERROR - Saindēties ar sviestuurn:lj:klab.lv:atom1:bn:413662007-05-18T22:51:002007-05-18T22:51:002007-05-18T19:56:50Z2007-05-18T19:56:50Z<i>Nu jā, cik briesmīgi saindēties ar sviestu. Cik tas ir briesmīgi un bīstami, un sāpīgi, un un.. bez šaubām ārkārtīgi nepatīkami. Un tiešām, kad ir lielas problēmas, ir iespēja saindēties arī ar sviestu.. Bet es nekad nebiju ar sviestu saindējies, un man likās, ka ar sviestu vispār nav iespējams saindēties un.. nu paskat nu viņas pat ar sviestu saindējās.<br />Nu.. Dievs jau to.. Dievs to dzirdēja, Dievs to redzēja, Dievs to.. Dievs to zināja. Un Dievs acīmredzot nolēma attiecīgi arī reaģēt. Un nākamās dienas rītā es saindējos ar sviestu. Pirmo un vienīgo reizi savā mūžā. Paldies Dievam, pēc tam arī man tā nav gadījies, paldies Dievam - tā ir tikai Dieva žēlastība.</i><br /><br />interesants klausāmgabals, ne? :)nē!!urn:lj:klab.lv:atom1:bn:409222006-12-24T11:57:002006-12-24T11:57:002006-12-24T09:57:44Z2006-12-24T09:57:44Zkāpēc neiet hopeless.times.lv !?!?<br />KĀPĒC!!!?urn:lj:klab.lv:atom1:bn:405392006-12-16T14:56:002006-12-16T14:56:002006-12-13T18:46:09Z2006-12-13T18:46:09ZSi hoc non legere potes tu asinus es.teksts no skype. veltījums kādam.urn:lj:klab.lv:atom1:bn:403492006-12-06T02:13:002006-12-06T02:13:002006-12-05T23:24:17Z2006-12-05T23:24:17Z[23:20:09] … zvaigznes jūt..<br />[23:20:36] … zvaigznes ir kā cilvēki..<br />[23:20:43] … citas lielākas, citas mazākas.<br />[23:21:49] … citām pat blakus zvaigznes pazušana neko nemainīs<br />[23:22:00] … citas pazudīs līdz ar savu blakus esošo zvaigzni<br />[23:22:14] … citas nekad nemaz neparādīsies<br />[23:22:26] … citas spīdēs, kad vien būs iespējams<br />[23:23:02] … citas kritīs.<br />[23:23:09] … kritīs aiz sāpēm<br />[23:23:31] … kritīs, lai citām zvaigznēm nebūtu jākrīt.<br />[23:23:53] … kritīs, lai kaut uz pussekundi būtu spožāka par pārējām<br />[23:24:13] … kritīs arī tāpēc, lai tikai mums sagādātu prieku<br />[23:24:39] … kritīs, lai kādam piepildītu vēlēšanos<br />[23:24:56] … kritīs, lai celtos no jauna<br /><br />un dažas, tikai dažas, kritīs kopā....urn:lj:klab.lv:atom1:bn:400882006-11-17T01:53:002006-11-17T01:53:002006-11-16T23:56:50Z2006-11-16T23:56:50ZIntelektuālā spēle "Kāds es esmu - izbadējies, dehidrējies, vai vienkārši stulbs?"<br />Spēles šodienas jautājums - tāds pats, kā nosaukumā.urn:lj:klab.lv:atom1:bn:398062006-11-16T21:14:002006-11-16T21:14:002006-11-16T17:15:57Z2006-11-16T17:15:57Zejiet takš visi dirst. kāda man starpība?<br />es vairs nesaprotu, ko runāju..urn:lj:klab.lv:atom1:bn:395722006-11-14T09:15:002006-11-14T09:15:002006-11-14T07:19:26Z2006-11-14T07:19:26ZYesterday,<br />All my troubles seemed so far away,<br />Now it looks as though they're here to stay,<br />Oh, I believe in yesterday.<br /><br />Suddenly,<br />I'm not half the man I used to be,<br />There's a shadow hanging over me,<br />Oh, yesterday came suddenly.<br /><br />Why she<br />Had to go I don't know, she wouldn't say.<br />I said,<br />Something wrong, now I long for yesterday.<br /><br />Yesterday,<br />Love was such an easy game to play,<br />Now I need a place to hide away,<br />Oh, I believe in yesterday.<br /><br />Why she<br />Had to go I don't know, she wouldn't say.<br />I said,<br />Something wrong, now I long for yesterday.<br /><br />Yesterday,<br />Love was such an easy game to play,<br />Now I need a place to hide away,<br />Oh, I believe in yesterday.<br /><br />Mm-mm-mm-mm-mm-mm-mm.urn:lj:klab.lv:atom1:bn:393272006-11-14T00:53:002006-11-14T00:53:002006-11-13T22:57:11Z2006-11-13T22:57:11ZFucking sakiet ko gribat, bet es klausīšos HIM cik es gribēšu. Un es darīšu to ko es gribēšu. Un gruzīšos cik vien gribēšu.<br />MAN VIENALGA!!!<br />Man sāp.. Ļoti sāp. Un ja kāds to nespēj saprast tad tā jau ir viņa problēma.<br />Es klausīšos HIM cik gribēšu. Es gruzīšos cik gribēšu. Es gruzīšos, klausoties HIM, cik gribēšu..<br /><br />Un jūs mani varat saukt par idiotu, par nolāpīto emo un par tizlo HIMistu. Ne jau velti man tas tetovējums ir uz rokas.<br /><br />Man viss ir vienalga....... Gandrīz viss....... :(citātsurn:lj:klab.lv:atom1:bn:389702006-11-09T22:13:002006-11-09T22:13:002006-11-09T20:16:36Z2006-11-09T20:16:36Z<i>"When your mind becomes obsessed with anything, you will filter everything else out and find that thing everywhere!"<br />-pi-</i>mhmurn:lj:klab.lv:atom1:bn:387442006-11-08T10:29:002006-11-08T10:29:002006-11-08T08:31:34Z2006-11-08T08:31:34Zkad prāts aiziet pastaigāties, grūti ir gan ķermenim, gan prātam.<br />un visgrūtāk ir pateikt, vai prāts patiešām ir aizgājis pastaigāties, vai vienkārši klusiņām te pat vien sēž..<br />nesakot nevienu vārdu..<br />gaidot..urn:lj:klab.lv:atom1:bn:384022006-08-28T10:00:002006-08-28T10:00:002006-08-28T06:23:49Z2006-08-28T06:23:49ZJēēēi!! Man ir gaisa kondicionieris :) Jūtos ļoti kondicionēts :)urn:lj:klab.lv:atom1:bn:382142006-08-20T05:33:002006-08-20T05:33:002006-08-20T02:01:27Z2006-08-20T02:01:27Zbļa.. laikam jāpalasa hopeless.. mēdz palikt labāk.nja..urn:lj:klab.lv:atom1:bn:379772006-08-20T05:13:002006-08-20T05:13:002006-08-20T01:51:47Z2006-08-20T01:51:47Zlove's the funeral of hearts, and an ode for cruelty. when angels cry blood on flowers of evil in bloom..<br />the funeral of hearts and a plea for mercy. when love is a gun, seperating me from you.<br /><br />"kill me" - i cried and love said "no". "kill me!" - i cried and love said no..<br /><br />for a moment the world turned it's back, and you let me come closer, thought the hearts were filled with fear for this dark secret love.<br />oh let the world turn it's back and let me come closer though the hearts filled with fear for this love.<br /><br />bļaģ..iInteresanti par aktuālām tēmāmurn:lj:klab.lv:atom1:bn:377732006-07-18T09:35:002006-07-18T09:35:002006-07-18T06:02:02Z2006-07-18T06:02:02Z10 Iemesli, Kāpēc Geju Laulības ir Nepareizas!!<br /><br />01) Būt gejam ir nedabiski. Īsti Amerikāņi vienmēr noraida nedabīgas lietas, kā piemēram, brilles, poliesteru un gaisa kondicionēšanu.<br /><br />02) Geju laulības iedrošinās cilvēkus kļūt par gejiem, tieši tādā pašā veidā, kā tusēšanās ar gariem cilvēkiem jūs padara garus.<br /><br />03) Geju laulību legalizācija atvērs durvis dažādu veidu trakām lietām. Cilvēki pat varētu vēlēties appretēties ar saviem mājdzīvniekiem, jo suņiem ir savas tiesības un tie var parakstīt laulību līgumu.<br /><br />04) Heteroseksuālās laulības pastāv jau ilgu laiku un tās nemaz nav mainījušās; sievietes vēl joprojām ir īpašums, melnie vēl joprojām nedrīkst precēties ar baltajiem, un laulību šķiršana vēl joprojām ir pretlikumīga.<br /><br />05) Heteroseksuālas laulības zaudēs savu nozīmību ja geju laulības tiks atļautas; Britnijas Spīrsas 55 h garās laulības "prieka pēc" svētums tiktu pilnībā iznīcināts.<br /><br />06) Heteroseksuālas laulības ir pamatotas, jo tās ražo bērnus. Geju pāriem, neauglīgiem pāriem un gados veciem pāriem nedrīkstētu precēties, jo mūsu bērnu nami vēl nav gana pilni, un pasaulei vajag vairāk bērnu.<br /><br />07) Ir acīmredzams, ka vecāki - geji uzaudzinās bērnus gejus, jo heteroseksuāli vecāki uzaudzina tikai heteroseksuālus bērnus.<br /><br />08) Geju laulības neatbalsta reliģija. Šādā teokrātijā, kā mūsu, vienas reliģijas vērtības tiek uzspiestas visai valstij. Tieši tādēļ pie mums ir tikai viena reliģija.<br /><br />09) Bērni nekad nevar dzīvē neko sasniegt, ja tiem mājās nav vīrieša un sievietes lomas paraugmodelis. Tieši tādēl mēs kā sabiedrība stingri aizliedzam vientuļiem vecākiem audzināt bērnus.<br /><br />10) Geju laulības mainīs sabiedrības pamatus; mēs nekad nespēsim pierast pie jaunām sabiedrības normām. Tāpat kā mēs neesam pieraduši pie automašīnām, uz servisu orientētu ekonomiku, pie garāka mūža ilguma.