|
|
|
Janvāris 20., 2005
15:06 - Debesis
Debesi jau nemainās, maināmies mēs un mūsu sapņi. Reizēm mēs nododam gan debesis, gan savus sapņus, taču mēs to reti kad pārdzīvojam. Patiesībā mēs tādējādi nododam sevi, tikai izskaidrojam sev, ka tā nemaz nav bijis. Cilvēks savā būtībā ir jauks, taču apsēsts ar taisnības meklēšanu un tās pielabošanu. Bet debesis vienkārši ir tur augšā un tajās retajās reizēs, kad mēs paceļam acis, lai tās ieraudzītu, mēs saprotam, ka gribam būt tur augšā. Bet mēs tajā brīdī vairs nedomājam kāpēc mēs esam te lejā. Varbūt tam ir sava jēga?
Nu tā...
Mūzika: Skolzkije Ulici
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |