Tā kā 36 km ir diezgan NETICAMI garš brauciens priekš manis, pa ceļam daudz ko sapratu:
1) nekad, NEKAD neticiet draudzenēm, kas pierunā jūs piedalīties šādos pasākumos ar vārdiem - viegla gonka! neuztraucies, es arī braukšu lēnām, es arī neesmu trenējusies šogad, es tak tevi nepametīšu. tās ir sacensības - it's every man for himself. (ak jā, ja Kaspars jums cenšas iegalvot ka brauciens 24.maijā ir viegls - neticiet. tas ir hardkooor (zinātāji tā saka))
2) jūsu vienīgais draugs ir i-pods
3) pārliecinieties pirms tam vai jums ir piemērotas riepas, nevis tādas ar kurām pa šoseju jūs esat 2x lēnāks, bet pa smiltīm jūs sanes un vispār nav iespējams pabraukt. ja vien negribat pamatīgi uzkačāties :D
4) nebrauciet mataronā, ja pirms tam neesat trenējušies. nav īpaši prātīgi
5) iesācējiem tā ir cīņa ar sevi, nevis cīņa par vietām. jūsu vienīgā doma ir nevis - kāds man būs laiks?, bet gan - vai es nobraukšu līdz galam?
5) nav nekā garšīgāka par auzu putru ar zemeņu ievārījumu pēc 36 km :D
Agrāk man likās, ka nobrāztas un zilumainas kājas ir bērnības etaps, tagad man ir ritenis.. bet neskatoties uz to visu un tām daudzajām reizēm, kuras pa ceļam nomiru - i did it!!!! būs kkad noteikti jāatkāro :)
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |