aaaaaaa
Mar. 24th, 2004 | 08:19 pm
Nju wot. Shodien starptautiskie sveetki - Kazimira diena! dooh.. psc, un es tikai taga atcereejos. kkaada nerazha. bija taksh jaaiet dzert par godu shitam notikumam... nja. atradu te textu par shito pashu dienu, ko biju raxtiijusi gadu atpakalj. Taatad:
23:15 Sveetaa Kazimira diena.
24. marts. Gada svarīgākie svētki. Uzreiz pēc 8. oktobra - starptautiskās Anešu dienas. Pēc tradīcijas sājā dienā jāizbrauc pie dabas krūts, jaaskraida plikam apkārt un jādrāž (atvainojos par izteicienu) ārā visi meža dzīvnieciņi, kas ir tikko pamodušies no ziemas miega. Tātad. Šogad, vienīgais, ko es no tās dienas atceros ir tas, kā mēs ar drušku un kaut kādiem džekiem sēdējām D-pilī bārā "Taller". So un tur bija tas smieklīgais bārmenis. Vārdā Dmitrijs. Sākumā man likās, ka viņš vispār ie nedaudz pediņš, bet tad izrādijās, ka viņam bija bijusi sieva. Tātad, viņš bija nedaudz apdzēries, un to var saprast, jo bija izšķīries ar sievu. Bet nu alkohols laikam padarīja savu un viņam bija vieglāk, so viņš nosēdās blakus un sāka nest hujņu. Tādu labu hujņu. Visspilgtāk atmiņā palika tas, kā viņš atcerējās, ka grāmatā lasīja ko nozīmē viņa dzimumzīmes. Nu un tad viņam ienāca prātā mums tās dzimumzīmes parādīt. Karoče viņš atpogāja kreklu un sāka rādīt mumz viņas. Nu jā. Paskats diezgan smieklīgs, kad bārmenis, kas tevi apkalpo tagad seež tev blakus, dzer alu, izģērbjas, un mēģina saskatīt dzimumzīmi, kas viņam ir uz muguras. Nu jā. Tad mēs ar viņu nobildējāmies /skat. fotoalbumu/ , un tad jau tas bārs arī slēdzās ciet. Pēc tam mēs aizgājām uz kaut kādu nedaudz tādu nevisai Bistro, tur bija karaoke un es atkal jau varēju pabrīnīties par to, cik tomēr cilvēki nesmuki dzied, kā arī padejot ar drušku vienas pašas pa visu zāli. Nu tomēr svētki tā nekas izdevās, ņemot vērā, ka nenotika pēc tradīcijas.