Pēc pusnakts…

Recent Entries

11/1/07 05:31 pm

Šodienai labs noskaņojums.Visas dienas garumā un nevienav neizdevās to sabojāt.Izkrita treniņs,bet gan jau kaut ka...
Diena bija jauka..

10/31/07 09:06 pm

Klusēju..
Viņa ir ātra.Auļot gar juras malu līdz debesis saplūst ar zemi un paliek tikai vējš.Tas bij tik patīkami.Tad uz brīdi aizmirstas visas stulbas nedienas.Kaut tādu laimes mirkļu būtu biežāk.

10/30/07 07:37 pm

Man prieks, ka neesmu jaunākais bērns ģimenē, jo zinu cik ļoti vecākie viņus neieredz...
Tam sīcim muti tač aizvērt nevar...

10/29/07 05:09 pm

Laikam tieši šobrīd ienāca prātā slikta doma,kas cerams nav tas taisnība...
Es cerams netieku ta jauki vazāta aiz deguna...Netīk ka melo acīs skatīdamies.

10/28/07 06:06 pm

Do you know how it is? Life can be a bitch.

10/28/07 05:43 pm

Kāpēc pēdējas dienas paiet kā miglā...Tāda sajūt aka visu daru autopilotā...
Tas nav labi.Nespēju izsekot līdzi treniņu ritman un sāku pieļaut par daudz kļūdu esot uz zirga.Tas var novest pie smagām sekām,kādas šodien gandrīz jau bija...
Brīvlaiks pagājis.Un es pat īsti nebrīnos ka tas tik ļoti likas jau reiz bijis.Gandrīz tāds pats.
Un tagad vēl tik daudz jāmācās.Nozēloju ka nesāku to darīt jau laicīgi.

10/27/07 10:40 pm

Ek cik tas bij patikami...Prieks atcereties...Man uzdāvināja puķītes un pateica paldies...Esmu bijusi laba trenere...Ir tik patīkami saņemt puķes un dzirdēt jaukus vārdus....
Tas bij mazs un arī neviltos rīta smaids...

10/27/07 07:30 pm

Un tagad es nezinu ko man darit smieties vai raudat...Jutos ka tukstosiem zilonu sabradata...

trenins mokoss.es nespeju koncerntreties.man ir viegli uzpampis vaigs manas vainas del.mazais baltais man gandriz iekoda mugura.rokas ir jauki sabakstitas ar skabargam un vietam viegli surst.divreiz man paveicas netrapit ar cirvi pa kajam.nepatik skaldit slapju malku kas slid.treso reizi es vairs nemeginaju.lai vai ka bet kajas man ir vajadzigas.

10/27/07 03:45 pm

10/27/07 12:11 am - Pēdējais ieraksts šovakar.

Un tagad tikai jaskaita mirkļi līdz sākšu klusi raudād.Jeb vnk eju gulēr ar mazu cerību ka iemikšu un nepamodīšos.Ir grūti parakstīt ja viss ķermenis nevaldāmi trīc.Kā man riebjas tie brīži kad saproti ka tev bij taisnība.
Tad tagad paliek tikai pēdējie teikumi...Paldies par tiem jaukajiem brīžiem un sajūtām.Tagad atkal varēšu melot tiem kas prasīs vai viss kār†ibā.Es nevienam neteikšu jo tas nelīdzēs.Tikai smaidīšu.Rīt treniņš visi tie cilvēki kaut šajos brīžos gribas vienai kur aizbēgt.
Asaras aizmiglo skatienu,bet es neteikšu ka sāp.Ir jāiet tālāk ar serību ka tas ir tikai \loti briesmīgs murgs no kā pamodīšos un atkal būs tā laimes sajūta ka esi kādam vajadzīgs...

Ššššsss viss ir labi...

MELI MELI MELI

10/26/07 11:18 pm

Tieši tad kad tev liekas ka nelāgās atmiņas beidzot ir izzudušas un tu vari uzsmaidīt un patiesi uzticēties un justies brīvi,tās atgriežas.Laigan mazliet savādākas tās atgādina tikai ar citu seju,tās atgādina reiz jau izsāpētu sāpi un vilšanos.Liekas ka tad varētu paklusēt,jo tas viss taču pāries,bet nepāriet.
Tagad tikai notiek savādāk,bet ne mazāk sāpīgi.


Ak šie patīkamie dunča dūrieni mugurā.Tādus gadās saņemt,bet ne no iemīļotiem cilvēkiem par kuriem uztraucies.Bet nu laikam reizēm gadās arī tā.
Laigan ja tā ļoti pamēģina atcerēties tad laikam nebūs tā pirmā reize.
Labi tas ko es te tagad saku tā pat nevienam nav svarīgi.Bet nez kāpēc rakstot paliek vieglāk.Tad pat neviens nav vajadzīgs lai būtu kam uzticēties.
Diezgan bieži šādos brīzos gribas pazust vai vēlēties lai manis vispār nebūtu.

Šis scenārijs jau ir tik pazīstams.Es pateikšu kā jūtos.Uzticēšos.Tad sekos uzbraucieni un smiekli.Pēc tam man būs jāatvainojas,bet nejau par manām kļūdām.
Tad sekos jautājumi vai maz zinu kas ir šīs jūtas.Un tad atkal pārmetumi ka esmu tik līdzīga pagātnei.Tad atkal jutīšo slikti un atvainošos ka gandēju dzīvi.

Tad tikšu nodēvēta par emo un man liks aizvērties....

Jau kuro reizi gribas pateikt ka kaut kas vairs nav labi,bet nekad nepietiek spēka jo negribas lai kāds pasaka ka tas bija viss.

Es te tagad vienkārši čīkstu,bet kautkas taču man ir jādara.

10/26/07 10:58 pm

Kāds reiz ko ieminējās par punktiem...Te bija daudzpunkte,bet laikam dzīz kur radīsies punkts.Diemzēl man negribēti,bet acīm redzemi reizēm kļūstu kādā situācijā lieka.Tad paliek skumji,ka kādam ir labāk bez manis un pat kadas dažas dienas gribas cērēt ka tas ir milzonīgs pārpratums(mans).Pēc tam iestājas vienāldzība un īss dzīves apnikums...Tad ir labi jo mūza atgriežas...Interesanti kas būs tagad-punkts vai daudzpunkte(man gan gribētos daudzpunkti)

10/26/07 08:33 pm

Kas pie velna ar šo pasauli notiek.Jūtos pamesta.

10/26/07 04:57 pm

sex is very sexy because it`s sex....
bļed man sāp vēdars un skaļiem smiekliem...Elīna ir trakāka par reakciju pēc zāles pīpēšanas...viņu nelāgi ietekmē Borats...Man patiešām ir jautri....

10/26/07 04:13 pm

LOL LOL LOL LOL...Vinai patik jaunaks un vel akdievs... maza smieklu lekme...bet es kluseju.. tapat lai jau meitens papriecajas lausim valu vinas fantazijie un neko neteiksim ka par vinu zinu daudzko kompromitejoshu....

Ar elinu diena ir jautra...un tas mazais itka imo...ak mani tik viegli ir iespaidot...paris nelagi kometari..nekas redzes kada bus atbilde..bet ceru ka madarai vins patiesi nepatik...ak si musdienu jaunatne...

10/26/07 11:39 am

Brīt...Laikam jūtos pamodusies...
Sen nav gulēts tik ilgi.Un tagad mazs uzmundrinājums mūzika un tad ceļā uz darbu...Puf.
Atā

10/25/07 08:11 pm

Sen neesmu jutusies tik draņķīgi...Negribu pat zināt cik augsta temperatūra man ir...Un tik daudz jāmās bet līdz skolas sākumam sāk palikt arvien mazāk laika...Liekas ka rīt arī pie zirgiem neiešu...Tikai jāpiezvana visiem un jāpasaka lai atrod kādu kas visu izdarīs mana vietā...Jeb tomēr paspīdzināt sevi vel vairak un pēc tam kādu laiku neiet uz skolu bet gulēt mājās...
Kā izrādās tad veselības centrā 4 nav nemaz tik draņķīgi tikai daži ārsti ir lecīgi.Un vispār negribu pat nākamo 5dienu kad atkal uz turieni jābrauc.Visu to ento analīžu rezultātus negribu zināt...Bet vien labums laikam ir.Nebūs ar Grūbi nekur jābrauc.

10/25/07 12:54 pm

un tapec man patik mest slimnicam loku... vini tak ir gatavie asinsuceji...aizsutija visur kur vien vareja...esmu sabakstista un sadurstita... fui diena...

10/24/07 08:38 pm

Ieklausies klusajās skaņās un dzirdēsi pasauli.
Noskūpstīt pa īstam un aizbēgt...
atstājot atmiņas,ilgas...
Šī nav patiesā dzīve...
Tās nebūs nekad.
Nebēga-atstājās un ļāvas tik sagūstītai.
Viņa nomira klusi bet lūpas pat pēc nāves veidoja izsenus laimes vārdus.
Kas gan spēs saprast miroņa skūpstu.
Filma beidzās un lentas gals bezjēdzīgi sitās kur tukšumā.
Jauna,skaista un atkal dzīva
...
Tikai šoreiz...
Nē,nē,nē
Tik retu reizi viņas dvēselē ielauzās mazs savāds mirklis.

10/24/07 03:32 pm - Atmiņas.

Nē nē nē....Tikai manas muļķīgās iedomas traucē dzīvot tālāk...Tā nav tā nebūs....Muļķīgas ēnu spēles ir tikai pagātne.Vārdi un klusi čuksti...Vairs ne.NĒ.Pateikt patiesību vai turpināt klusēt...Viss tāpat reiz mainīsies...Kāpēc šobrīd vis liekas tik pazīstams un reiz jau noticis...Memories memories...Ek vienkārši paklusēt un aizmirst gan es tikai kļūdos...
Powered by Sviesta Ciba