Pēc pusnakts…
January 19th, 2008
02:26 am
Rupji sakot sūdā ir,bet jātur tālāk.Gan jau rīts ko jēdzīgu atnesīs.Bet tagad jūtos kā kāds mūzikas instruments.Gandrīz katrs skriemelis un locītavas krakšč.Funny.
Un tad, kad apzinies, ka tā dzīvnieka kājās ir kaut ko aizkērušas un nu var seko smags kritiens nav patīkama.
Domas raisinoši pirmie pāris vārdi,bet nē par to šoreiz ne.
10:48 pm
Tik tikams treniņš.Vienkārša laimes sajūta.Liekas ja kopā ar tiem dzīvniekiem tagad uzaugu tad arī nomiršu kaut daļai mana aizraušnās nepatīk.Viņa uzticējās tik pat ļoti cik es viņai.Lekt bez sedliem un pat iemauktiem vēl nekad nebiju varējusi,bet izdevās.
Bet tās acis(manas).Dranķīgi ka visam pievienojas viens maz mazītiņs smadzeņu satricinājums un puns.
Negulēta nakts neko nav mainījusi.Ja nu vienīgi attieksmi pret nākotni.
Smaidīt nav spēka,bet sudzēties pat netaisos.