11:23 pm - Šodiena "izdevusies"
Viņa pat nebij nostāvējusies,bet pie jūras uznāca "jautrie".Viņa pameta pēcpusi un kaut kā tā stulbi izsita mani no sedliem.Pēc tam sekoja sitiens pa seju.Es iekodu mēlē un sāp žoklis.Interesanti vai tā ir kāda vienkārša dzīves sakritība.Tiklēdz notiek kas labs tūlīt pēc tam ir kas nelabs?
Tas nav ētiski un pieklājīgi.Vaitad tiešām aizbraukt pie drauga ciemos ir tik slikti?Jeb mātei atkal kaut kas sagāja sviestā.Varbūt es tiešām esmu maza bet nesaprotu kas tur ir tik nosodāms ka viņa to vienkārši neatļauj.
Un vēl tā superīgā frāze"Tu esi mans bērns un es tevi saprotu,vēlāk pati teiksi paldies".Par ko.Par to ka tagad šajā laikā viņa man neko neļauj?
Un vina patiesībā neko nezin.Tas ka viņa mēdz atbraukt līdz uz treniņiem nenozīme ka viņa visu saprot.Un vel jo vairāk no visas manas dzīves.
Vel nesen tacū viss bija tik labi...