Pēc pusnakts…

October 26th, 2007

11:39 am

Brīt...Laikam jūtos pamodusies...
Sen nav gulēts tik ilgi.Un tagad mazs uzmundrinājums mūzika un tad ceļā uz darbu...Puf.
Atā

04:13 pm

LOL LOL LOL LOL...Vinai patik jaunaks un vel akdievs... maza smieklu lekme...bet es kluseju.. tapat lai jau meitens papriecajas lausim valu vinas fantazijie un neko neteiksim ka par vinu zinu daudzko kompromitejoshu....

Ar elinu diena ir jautra...un tas mazais itka imo...ak mani tik viegli ir iespaidot...paris nelagi kometari..nekas redzes kada bus atbilde..bet ceru ka madarai vins patiesi nepatik...ak si musdienu jaunatne...

04:57 pm

sex is very sexy because it`s sex....
bļed man sāp vēdars un skaļiem smiekliem...Elīna ir trakāka par reakciju pēc zāles pīpēšanas...viņu nelāgi ietekmē Borats...Man patiešām ir jautri....

08:33 pm

Kas pie velna ar šo pasauli notiek.Jūtos pamesta.

10:58 pm

Kāds reiz ko ieminējās par punktiem...Te bija daudzpunkte,bet laikam dzīz kur radīsies punkts.Diemzēl man negribēti,bet acīm redzemi reizēm kļūstu kādā situācijā lieka.Tad paliek skumji,ka kādam ir labāk bez manis un pat kadas dažas dienas gribas cērēt ka tas ir milzonīgs pārpratums(mans).Pēc tam iestājas vienāldzība un īss dzīves apnikums...Tad ir labi jo mūza atgriežas...Interesanti kas būs tagad-punkts vai daudzpunkte(man gan gribētos daudzpunkti)

11:18 pm

Tieši tad kad tev liekas ka nelāgās atmiņas beidzot ir izzudušas un tu vari uzsmaidīt un patiesi uzticēties un justies brīvi,tās atgriežas.Laigan mazliet savādākas tās atgādina tikai ar citu seju,tās atgādina reiz jau izsāpētu sāpi un vilšanos.Liekas ka tad varētu paklusēt,jo tas viss taču pāries,bet nepāriet.
Tagad tikai notiek savādāk,bet ne mazāk sāpīgi.


Ak šie patīkamie dunča dūrieni mugurā.Tādus gadās saņemt,bet ne no iemīļotiem cilvēkiem par kuriem uztraucies.Bet nu laikam reizēm gadās arī tā.
Laigan ja tā ļoti pamēģina atcerēties tad laikam nebūs tā pirmā reize.
Labi tas ko es te tagad saku tā pat nevienam nav svarīgi.Bet nez kāpēc rakstot paliek vieglāk.Tad pat neviens nav vajadzīgs lai būtu kam uzticēties.
Diezgan bieži šādos brīzos gribas pazust vai vēlēties lai manis vispār nebūtu.

Šis scenārijs jau ir tik pazīstams.Es pateikšu kā jūtos.Uzticēšos.Tad sekos uzbraucieni un smiekli.Pēc tam man būs jāatvainojas,bet nejau par manām kļūdām.
Tad sekos jautājumi vai maz zinu kas ir šīs jūtas.Un tad atkal pārmetumi ka esmu tik līdzīga pagātnei.Tad atkal jutīšo slikti un atvainošos ka gandēju dzīvi.

Tad tikšu nodēvēta par emo un man liks aizvērties....

Jau kuro reizi gribas pateikt ka kaut kas vairs nav labi,bet nekad nepietiek spēka jo negribas lai kāds pasaka ka tas bija viss.

Es te tagad vienkārši čīkstu,bet kautkas taču man ir jādara.
Powered by Sviesta Ciba