Pēc pusnakts…

July 24th, 2007

11:43 am

AR viņu kopā pazūd visas bēdas un dusmas.Viņa neko nejautā un nepieprasa.Tikai ir blakus kas asaro acis.TAd neviens nejauta pēc patiesības un es drīkstu pilnībā uzticēties.Jo viņai es neapnikšu un viņa mani nepiekrāps.Kaut arī cilvēkam spētu tā uzticēties.Nav drosmes ir bail.

01:38 pm

ek. nav viegli. jo ilgaks laiks paiet stradajot jo isaks paliek atputai.
katra diena skiet tik lidzigai ieprieksejai.gribu ritdienu ar domu ka bus savadaka.

02:24 pm

ata eju pie sava zirga. vienigais sasniedzamais kas nekliegs uz mani.nenositisos tagad nositisos velak.citreiz kad atkal piliks sliti uzradisos te.
Powered by Sviesta Ciba