laiku pa laikam no savām dzīvēm atnāk pie manis draugi, ielaižu viņus manējā un nedzenu, nedzenu laukā... Taču ielaižu ne jau līdz galam, ne jau līdz pēdējam stūrim; ir manī tādas durvis, ar kleķi, kas jāaizmūrē... Ir manī tādas telpas - drēgnas, tumšas un vējainas, draugiem tur pietrūkst elpas, un es viņus pasaudzēju...
Laiku pa laikam atnāk, atnāk no savām dzīvēm, bet es, viņiem labu vēlot, lūpas sakniebju spīvi.
piektdienas briivas
06:55 pm
man piektdienas briivas no skloas...haa..haa mmm...riit pirmaa darba diena...no devinjiem liidz pieciem...