laiku pa laikam no savām dzīvēm atnāk pie manis draugi, ielaižu viņus manējā un nedzenu, nedzenu laukā... Taču ielaižu ne jau līdz galam, ne jau līdz pēdējam stūrim; ir manī tādas durvis, ar kleķi, kas jāaizmūrē... Ir manī tādas telpas - drēgnas, tumšas un vējainas, draugiem tur pietrūkst elpas, un es viņus pasaudzēju...
Laiku pa laikam atnāk, atnāk no savām dzīvēm, bet es, viņiem labu vēlot, lūpas sakniebju spīvi.
ATKAL NEKO NEDARIIJU
08:50 pm
shodien gaaju uz darbu...riebjaas...ko lai veel pasaka ...neko:)...shodien satiksos ar liivu pafoceesimies un tad vinja man dos privaatstundas matemaatikaa,lai es nebuutu nesekmiiga...liiva ir gudra:D