Pateicoties Raines klabes ierakstam mana diena ir kļuvusi ievērojami gaišāka. Danke schon Frau Raine!
No otras puses, man ir pamatīga dillemma. Man nav cigarešu un pirkt ir slinkums, ko darīt ja akurāt pie rokas nav neviena pie kura iet strēlnieku tēlot?
On the side not, cik kausu ūdens man piespriestu par mājās aizmirstu deķeli?

Sāksim ar to, ka burtiski pirms 10 min man uzskaipo kaut kāds radom tur čuvaks un sāk sarunu. Wierd. NEzinu vai sūtīt trīs mājas tālāk vai vnk slēgt ārā skapiu?

Nu ko, man ir jāsaka, ka Daugavpilī nav labu vietu,kur pasēdēt.
A žēl vispār, ka nav, Nav kā preses bārā kur var piesēst un pievienoties kompānijai, nav pat normāla bāra kur tusē metālisti un/vai citi neparasti cilvēki. Ir tikai parasts tuc-tuc.
No tiesas žēl. Kaut ātrāk kaut kas tāds atvērtos.

Jēj!
Beidzot es tiku vaļā no tā nolādētā maitas kursa darba. Tas ir uzrakstīts un cerams arī tiks pieņemts. Es jūtos diezgan priecīgs, manu omu pat nevar sabojāt eseja par Hamlet 5 lapu garumā, kas patiessībā neliekas tik briesmīga, kad esmu nosēdējis tik ilgi rakstīdams augstāk minēto izdzimteni.
Šovakar laikam vajadzēs doties uz pilsētu un iztukšot pāris alus kausus vai glāzīti Džekija par godu šim notikumam.
Whoo! Es jūtos labi!

Īsi sakot lieta tāda, kursa darbs līdz rītam ir jāpabeidz vai arī mani sāpīgi paņems priekšā. Laiks, kas man atlicis, +/- 7h jāuzraksta vismaz 10 lpp.
Nu ko, netērējot lieki laiku, ess tinos.
Ja nepaspēju, nu, Adē tiek mans galvaskauss, Denija rokas, Saurijam mans alus kauss, un Džūnai mana Metall Hammer kolekcija.

Ok, pabeidzu vienu no nodaļām savam briesmīgākajam līdz šim gara darbam, tagad kad gandrīz pilnīgi nesaprotamā un samuldētā nodaļa par political discourse ir garām varbūt ies vieglāk.
On the side note, šonakt briest all nighter. Yay for me.
Another side note, tikko lasīju kā Raine streso, cik zinu par nogulētu eksāmenu nav jāmaksā, vismaz tā bija mūsu faķī, cik es zinu.

Šodien pēc ildiem laikiem beidzot atkal noskatījos The Fisth Element, jeb mūsu mēlē Piekto elementu. No vienas puses patīkami paskatīties to veco labo bojeviku, ko es skatījos, kad man bija 9 gadi. Tikai tagad sapratu, cik tālu specefekti ir attīstījušies nieka 12 gadu laikā. No seriously. Un vēl ja ņem vērā to, ka filmējis nav amerikāņu režisors. (5th Element man liekas francūzis režisēja)Anyway, sauciet mani par seklu, bet man patika Mila Jomoviča (Spelling?), kā tā dāmīte tēloja, vecais priesteris man atgādināja veco labo Obi Vanu, protams, neaizmirstam pašu Villisu džeku, kuram maitam paveicās meitene no debesīm nokrita (literary).
Godīgi sakot man pašam smiekli nāk, kad saprotu, kas man uzdzina vēlmi noskatīties to filmu. Koju biedra komentārs par Milas krūtīm. (No offence).
Eh es te varēti laikam pusstundu iztirzāt to filmu, bet man ir slinkums, varbūt citu reizi.
Un jā, es tiešām uzskatu, ka galvenā varone tai filmai ir sasodīti seksīga.

Nu lūk nokārtotts eksāmens ko nu? Izskatās, ka atlika tikai nolādēt kursa darbu un rakstīt to nejauceni tālāk. Šodien bija alus, labi, jo alus nekad nav slikti. Tērvetes pie tam.
Tagad smadzenēs vakuums nezinu ko darīt. Laikam jāpaguļ drusku. nepatīk man kad smadzenēs vakuums. Gribas atpūsties neko nedarīt izbaudīt dzīvi, bet nevaru.
Nu ko cerams citiem veicas labāk.

Ok, man ir tikai pavisam neliels lūgums jums cilvēki tur laukā, vai kāds nevarētu man palīdzēt uztaisīt jaunu izskatu manai klabei?
Pats es to nemāku, sev par lielu kaunu.

Es skatos es sen neko neesmu rakstījis klabē. Tas nav labi laiks kaut ko mainīt šajā sakarā, līdz ar to, es tagad piesēžos pie sava uzticamā laptopa un sāku rakstīt.
Šodien burtiski pirms dažām minūtēm pār mani nāca apskaidrība. Es esmu iestidzis savā dzīvē kļuvis stagnants es nemainos. Dažs labs to nosauktu par labu lietu,bet es tā neuzskatu. Ir pagājuši nu jau vairāk kā divi gadi kā es esmu iestājies universitātē un kas tai laikā ir mainījies manā attieksmē pret dzīvi? Nekas daudz man par nožēlu jāsaka. Jā es smejos es skumstu es mācos, bet es nemainos. Mana attieksme vienmēr ir palikusi, nebaidos lietot šo vārdu, infantila.
Mēs visi paliekam vecāki (ja es jau iepriekš minēju to atvainojiet man slinkums pārlasīt) līdz ar to mums ir jāuztver pasaule nopietnāk. Es uzskatu, ka ir pēdējais laiks vispār todarīt jo augstākais pēc gadiem četriem mēs visi sāksim saņemt ielūgumus uz draugu kāzām, kad sadzersim kopā kādam jau zeltnesī spīgos zelta stīpa. Nē laiks nestāv uz vietas un līdz ar to arī mēs nedrīkstam stāvēt uz vietas. Ir pēdējais laiks sākt mācīties dzīvot dzīvi kā pieaugušiem cilvēkiem, jā mēs esam jauni, bet mums jau sākas trešais gadu desmits (man ir sācies) un es pats vēl īsti neprotu savu dzīvi dzīvot, eksistēt, jā, bet ne dzīvot.
Pār mani šī apskaidrība nāca pēkšņi un negaiditi. Nu es redzu, ka tomēr dzīve nav nekāda saldā un tikai mēs paši caur saviem darbiem varam padarīt to saldāku vai rūgtāku. Šovakar vienā mirklī man nolaidās rokas es nezināju ko darīt, pat varētu teikt es kritu izmisumā. Bet vairs nē, nē, es beidzot redzu, ka man dzīve ir jāņem grožos un jāsāk tā vadīt neviļaut lai tā vienkārši rauj mani sev līdz. Līdz ar to šājā vēlajā stundā man ir jātzīst, ka to sapratis es centīšos mainīties. Protams, es palikšu daļēji tas pats vecais labais Blekijs kuru daudzi pazīst, bet daļa no manis kļūs citāda. Šobrīd es jūtos tā itkā man kāds būtu iezvēlis ar kārtīgu āmuru pa galvu, satricinājis manu galvu un manu pasauli. Varbūt vēlāk, kad es pārlasīšu šīs rindas pēc nedēļas,mēneša vai gad es jutīšos nokaunējies par sviestu, ko es būšu uzrakstījis, bet ne šovakar.
Bet es te nomaldos no tēmas, tas ko es vēlējos pateikt ir gaužām vienkārša patiesība. Mēs mainamies un pasaule mainās mums līdz un otrādi pasaule mainās un mēs tai līdz. Tie kas iestieg dubļos, kā man tas izdevās, to neievēro un man gribas iesaukties : What a bunch of losers! Nē tiešām. Pasaule mainās jā, mēs mainamies, jā! Bet tomēr pamatvērtības mums paliek draugi, kas atcerēsies vecos laikus un kā ir bijis un cerams arī pieņems neizbēgamās izmaiņas mūsos atceroties, ka zem visām tām izmaiņām kaut kur dziļi vēl ir palicis tas vecais labais cilvēks ko visi kādreiz pazina.
Paldies par to, ka uzklausījāt. Man tiešām vajadzēja dabūt visu šito nost no sirds.
Jūtoties apgaismots un atvieglots
Blekijs