Atzīšos vienā lietā, kad man trūkst iedvesmas kaut ko darīt es dodos pastaigā kaut kur, kur ir daudz cilvēku valda troksnis sarunas vai vēl kaut kāds bezprideļs. Var smieties, bet ir divas vietas, kas parasti atbilst šim aprakstam, bārs vai kāds paliels iepirkšanās centrs. Iepirkšanās centrs ir padevīgāks šai sakarā tāpēc, ka tur var sastapt vairāk cilvēku un tie ir dažādāki, bāri savukārt ir interesantāki pēc definīcijas un alus.
Anyway, lieta tāda, ka šodien mani piemeklēja akūts iedvesmas trūkums un es sekodams vecajam paraduma devos nelielā pastaigā, tā kādzert organisms neprasīīja nolēmu vienkārši izmest loku pa pilsētu. Ar ko es nebiju rēķinājies bija absolūtais cilvēku trūkums. Pat tad kad ap 18:00 staigāju pa iepirkšanās centru, klusums, zit, HET, nihct, nada, neviena cilvēka praktiski nav.
Nu ja neskaita dažas čiksas, kas bija iemaldījušās apģerbu veikalos, bet tas jau pat neskaitās.
Nu es varu teikt tikai to, ka es laikam esmu aizmirsis kā ir dzīvot provinciālā pilsētā, kur vēl joprojām dvako viegli smacējošais padomju gars. Uzreiz jūs to nepamanīsiet, pirmajās reizēs liksies, ka tās ir tikai temperaments un tā. Bet padzīvojiet šeit 20 gadus un sapratīsiet, ka jā, pilsētnieki šķiet aiziet iemest tikai reizi mēnesī un tad arī tā kārtīgi, jo tādas lietas kā kčils ar draugiem bārā šķiet šai mikro vidē neeksistē.
Ok, labi, ja kāds no šitā savārstījuma izlobīja morāli cepums jums.