Aizvakar piedzīvoju visai līdzīgu ainu kā vakar IC.
Viss sākās pa visam nevainīgi, aizgājām ar klases biedru uz kRimi nopirkām katrs pa litrīgajam Bauskas. Tiem kas nezin, ļoti labs alus. Aizejam pie arkas, tur jau sīko kompānija, kurai es dotu nu maksimums 8. klasi sēž rubā kārtis un trekterē "optima Līnijas" dzērienu, ko man mēle neceļas par alu saukt.
Tā nu mēs kā rūdīti studenti nosēžamies gabaliņu tālāk attaisām vaļā savus pārākos aliņus un vēsā mierā iemalkojam. Runājam par dzīvi, atceramies mēslus, ko paši jaunībā esam sastrādājuši.
Un tad kā zibens no skaidrām debesīm, pamanām, kā ap stūri nāk pogainie. (Aptuveni 10m no mums. Laika lai saglābtu mūsu pudeles mums nav tāpēc žigli aizskrūvējam noliekam tālāk no acīm un paši tinamies lapās.
Protams, paspējam pabrīdināt arī to sīču kompāniju, kas 5metrus tālāk sēž, bet ties mums tādi neapsviedīgi un nepaspēj nogasīties tik operatīvi kā mēs vairāk pieredzējušie studenti.
Pēc desmit minūtēm, kad esam pārliecinājušies, ka gaiss ir tīrs mēs atgriezāmies nozieguma vietā lai atgūtu tur noslēpto aliņu, bet ierodoties minētajā vietā mūsu nevainīgajām acīm pavērās tiešām asinius stindzinošs skats.
Mūsu alus pudeles, atskrūvētas un to saturs pazudis, līdz šim mēs tā arī neesam noskaidrojuši, vai tas tika izliets zemē vai kā citādi nahrenizēts.
Lai labak izprastu mūsu šausmas, ļaujiet pateikt tikai to, ka man pašam roka nu pavisam neceltos lai iznīcinātu mazliet mazāk par 2l augsta labuma aliņa.
Mēs tik ļti sabēdājāmies, ka mums nācās vēlreiz kātot uz minēto veikalu un meklēt jaunu vietu kur iznīcināt iegūto mantu.
Un kā saka gudri cilvēki pārējais ir vēsture.