|
[21 Feb 2004|02:53pm] |
|
Nakts kaa vienmeer sniedz mierinaajumu. Naktij es varu palepoties ar savaam reetaam. Naktii es varu radiit jaunas...
Sapleesu spoguli un staigaaju pa to ar plikaam kaajaam. Speeleejos ar lauskaam un duuru tos savos spaarnos, kameer asinju pileshanas skanja paarkliedza asaras. Nostaajos uz palodzes, atveeru logu un skatiijos uz leju tumsaa. Tumsha naaves eena man aiz muguras tuvinaaja man savu roku. Es aizveeru acis. Kad atveeru, zem loga zemee bija atveerusies milziiga sarkani kveelojosha plaisa un no taas lidoja aaraa melnas dveeseles un mani aicinaaja liidzi. Es leecu. Ilgi, ilgi, pilniigaa tumsaa. Naaves un sviluma smaka. Kritiens, smiekli. Beidzot biju starp sev liidziigiem- tumsas engjeljiem un gariem. Vinjsh man iechuksteeja ausii, ka esmu izredzeetaa. Vinjsh man deva speeku caur mirstiigo asiniim.
Tad es aizveeru acis un mani kaads paceela uz augshu un es atkal lidoju. Ielidoju pa atveerto logu, melnie samta aizkari nodrebeeja no manas eenas. Nopurinaaju no spaarniem pretiigaas sniegpaarslas un vinjas izkusa uz spogulja lauskaam un samaisiijaas ar manaam asiniim. Saliku lauskas atpakalj kopaa un taas saauga vienaa veselumaa. Spogulis izskatiijaas kaa jauns, tikai dazhviet asiniim aptraipiits...
ES ESMU IZREDZEETAA!!!! UN JUUS, NIECIIBAS, PAR TO DRIIZ PAARLIECINAASITIES!!!!
|
|