|
[22 Jan 2004|07:43pm] |
|
Mani nomoka domas par to, cik no jums, kas izliekas, ka mani saprot un atbalsta, taa patieshaam dara. Shaubu engjelis manii ir iedeejis neuzticiibas seeklu... Piedodiet man, tachu man dziivee jau tik daudzas reizes ir bijis jaaviljaas, ka neko nevaru sev paliidzeet.
Manaa sirdii aug melna, noviitusi roze. Zieda vietaa tai ir eerkshkji, kas visu laiku duraas un atgaadina par sevi. Un labi, ka taa. Savaadaak man pat buutu kaut kas kopiigs ar ikdienas peleeciibu.
Nee, es esmu iipasha! Manii ir iipashs speeks, kas ar katru briidi arvien vairaak aug. Mana dveesele alkst dienas, kad dienas vairs nebuus. Kad tikai nakts un melna samta maakonji paarklaas manu augumu un pieaugs kaa otraa aada.
Reetas pirkstu starpaa saak niezeet. Nedriikstu ljaut taam sadziit... Jaaiet.
|
|