|
Oct. 7th, 2004|11:32 am |
Reizēm liekas, ka es sev meloju. Tad, kad pastāv divas paralēlas patiesības, no kurām tiek izvēlēta viena, kam pieķerties ciešāk, kas liekas pareizākā vai patiesākā, vai dažreiz vieglāk pieņemamā, bet pēc laika tāpat ienāk prātā doma, ka varbūt es melīgi izvēlos to, ko iegribas tīri subjektīvu apsvērumu dēļ.
Piemēram, starp slimot un strādāt izvēlēties pirmo, tāpēc, ka slinkot ir vieglāk, protams, pamatojot to ar kādu dziļu domu, ka cilvēki taču tāpat vien neslimo, vai man tiek dots laiks, lai ar kaut ko tiktu galā, un tā tālāk, kaut gan varbūt patiesībā vēlme neko nedarīt zemapziņā iesēdusies tik dziļi, ka liek ķermenim saslimt, lai varētu izpausties savā slinkumā.
Mazāk domāt vajag. |
|