Sniegs.
Ārā aiz loga lēni krīt sniegs. Ir 19. decembris un es sēžu, mazliet nosalusi pie datora.
It kā gribētos iziet ārā - kaut kur paklejot, bet īsti nezinu kur.
Es patiešām negribu nevienam traucēt vai uzbāsties. Es patiešām to visu saprotu, ka katrs dara, ko grib.
Man tikai mzliet skauž. Varbūt ne skauž, bet sāp. Jo es tikai sarunājos ar sevi, šeit iepostojot, un pēc tam izlikties,
ka viss ir absolūtā kārtībā. Mani baida brīvdienas un visi svētki. Man bail, ka es atkal nenoslēdzos un iekļūstu šeit.
Es negribu nevienam pārmest. Es tikai sarunājos - monologā. Nu ja, ar sevi.
P.S. Paldies, ka man ir ko samīļot šādos brīžos.
It kā gribētos iziet ārā - kaut kur paklejot, bet īsti nezinu kur.
Es patiešām negribu nevienam traucēt vai uzbāsties. Es patiešām to visu saprotu, ka katrs dara, ko grib.
Man tikai mzliet skauž. Varbūt ne skauž, bet sāp. Jo es tikai sarunājos ar sevi, šeit iepostojot, un pēc tam izlikties,
ka viss ir absolūtā kārtībā. Mani baida brīvdienas un visi svētki. Man bail, ka es atkal nenoslēdzos un iekļūstu šeit.
Es negribu nevienam pārmest. Es tikai sarunājos - monologā. Nu ja, ar sevi.
P.S. Paldies, ka man ir ko samīļot šādos brīžos.