| opā |
[13 Apr 2008|01:36am] |
ar mani kaut kas nav kārtībā. :D
ir plkst. 1:36, es esmu izpildījusi ģeogrāfiju un angļu valodu, pašlaik vēl rakstu eseju angļu valodā.
kaut kāda dīvaini jauka mācīšamās iedvesma uznākusi, bet nu jauki :)
domas vienatnē noved pie dzīves vai pasaules gala. Ne gluži gala, bet slieksnīša, kāju slaucamā slieksnīša, iepazīstot gružus tam visapkārt.
Fonā man skan LMK, pašlaik Prāta Vētra ar dīvaini jauku un, protams, dzirdētu dziesmu, kurai es nevaru atcerēties nosaukumu. :D
nu sorī. ā, - day before tomorrow.
jēj.
nu nais.
labs.
rakstīšu tālāk savu eseju.
ā.
atcerējos.
jāiemācās vēl krievenē dzejolīts, jāpalasa tā nopietni ekonomika un vispār - jāpievēršas mācībām vairāk, kā ne kā maijs tuvojas, gribam to vai nē. :D
saldu miegu visiem uz pasaules un aiz dīķa. :D
čiv.
|
|
|
[13 Apr 2008|08:27pm] |
| [ |
mood |
| |
pārsteigts. |
] |
| [ |
music |
| |
kīp blīding lōve. :D |
] |
Mēs pazūdam savos idālos.
Līdziniekos.
Mēs visi, izrādās slīkstam vienā sāpju upē.
Mēs visi domās sēžam tur uz tām stutēm.
Un visi reizē graužam sāpēs pirkstus.
Nezināju, ka būs tā.
Nezinājām, neticējām.
Laiks ripo kā liels laukakmens
pār jūtām, kas veidotas no porcelāna.
Mēs kavējamies atmiņās un datumos.
Mēs zūdam laikā un telpā.
Cilājam vecās lietas un neziņā slīkstam.
Klusi sāpēs aurojam.
Sapņos, sapņos mēs lidojam.
Tu nāc, tu ej.
Mēs nākam, mēs ejam.
Kā pajukusi puzle, kurai pazudis gabaliņš.
Grozies kā gribi, pilnvērtīga tā vairs nebūs nekad.
Lai kā tu pats to gabaliņu aizvietotu,
tas nekad neaizvietos īsto.
Lai censtos ignorēt faktu ka tā tur nav
Nekādi tev nesanāks.
Un ja veco puzli izmestu,
Tad jaunā nemaz skaista nešķistu.
Uz mūžu tev lauzta sirds.
Izlikties nevajag, tikai sadzīvot.
|
|
| *Šķīdums. |
[13 Apr 2008|10:16pm] |
Sapņi prot likt priecāties un skumt.
šajā gadījumā abi.
*tas, kas acīs.
|
|