| *Sweet dream are made of this* |
[30 Jan 2008|09:37pm] |
ā.ā.ā.ā.ā
Kaitina un sāp. Skrien pa piemiglojušu gaisu, basām kājām, pelēku gaisu, sarasojušu zāli, pludmales smiltīm, agru rītu, aukstu gaisu. Skrien.
Kur?
Pie tevis. Paslēpties. Jo nu vairs nav kur.
Teici, lai nāku ciemos.
Viņa teica, lai nāku.
Un tad es skriešu.
Pie tevis.
Gar tām pludmales kāpām, gar takām, gar ērķšķiem, stikliem, alus pudelēm.
Garām saprātam.
Uz ceļiem, pie priedes, ar rokās satvertu šļirci.
Tagad vai nekad.
Tagad, man teici.
Tagad.
Es izstiepu roku, pieliku šļirci, iedūru un... acis aizgriezās.
Baltā palagā tītas emociajs ar ķermeni dubļos atgūlās.
Tu skrēji, par vēlu, par vēlu.
Es gulēju.
Gulēju dubļos.
Putas pa mauti.
Asinis no rokas.
Un no augšas kāds sauca lejā.
Viņš izglāba.
Viņš zināja.
Viņa paredzēja.
Bet tu tikai stāvēji malā un raudāji.
Raudāji, ka nepildīji apsolīto.
Tikai saņēmis manu roku savā,
Teici, ka mainīsies.
|
|