| um - tum. |
[19 Jan 2008|01:59am] |
|
Visa pasaule aizgriezusies.
- muguras - muguras - muguras.
Kāds runāja? Kāds, ko teica?
Es rakstu, bet tu klusē.
Mēs smējāmies, todien abi. Dziedājām. Rakstījām. Runājām. abi.
Man uz mirkli pat likās, ka viss ir kā agrāk. Bezrūpīgas vakara pasēdēšanas pie tv, smieklīgas sarunas, tējas vakari, filmas līdz rītausmai.
mēdīšanās. :D tā sanāk tikai mums.
Es iedvesmu meklēju tavās acīs.
Un tas pilniģais miers.
Tā saprane un prieks.
ā.. ^^
un spiežu enter taustiņus bez mitas.
es atradu tavu kladi šodien.
man žēl.
žēl, ka mēs domājām vienādi.
man žēl, ka tu nospraudi sienu un to ar kādu naidu zīmēji.
es zinu, ka tu tā nedomāji, bet tomēr.
acis lēni tomēr krīt ciet.
aizmigt, aizmigt līdz rītdiena...
kaut gan sen sestdienas nav tādas kādas tās bija.
neklauvēs vairs durvis, nezvanīs tā tas zvans.
No rīta man nesmaidīs tava seja kā sveiciena stars.
Un nebārstīs muļķīgus jokus.
Mūsu trio.
man žēl, no sirds žēl.
|
|
| mūža miegs. |
[19 Jan 2008|07:32pm] |
|
Apmēram tāda sajūta, kas tas nu ir mani piemeklējis. Šausmīgs nogurums un miegs. Neko negribas darīt, nemaz nerunājot par faktu, ka es nemaz nevarētu, ko izdarīt. žāvas. asaras. miegs. bezspēks.
Es biju šodien svaigā gaisā, es pat speciāli skrēju gar jūru, lai atmostos. Dzīvs mironis, zombijs.
Es šodien, nudien.
Izpildīju tikai vēsturi un apmēram angleni, tekstu tulkot negribu. :D
rubos ārā.
Es atvēru kladi, tie jūsu jaukie pieraksti, nudien. ^^ Jauki, mīļi un sirsnīgi. Viņš priecātos nudien. Mūžīgi draugi, skanēja patiesi jauki.
ak dies, bet tāds miegs. Diezgan pašausmīgi.
Varbūt tik tiešām?
- Nē. Nē.
Viens par visiem un visi par vienu, jā tādi nu mēs esam un būsim.
Debesis.. tās šodien pastāvīgi mainījās. Es gulēju un tās vēroju.. visu dienu. :D
Braucām bez apstājas visivisur. Slīkām, vismaz gribējām. Aizpeldēt, jā, vispirms bija tāda iegribe.
Vēlāk tā pārveidojās par gribu palikt un neatgriezties. Tur.. aiz horizonta. debesīs. Nu tur, tur.
Pilnīgajā mierā. Jā.. ak. tiešām. Mirklis ir burvība, kas izzūd pārāk āatri, nudien.
|
|