Kitty McOutrage

Sun, 08 Nov 2026 20:00:11 GMT

mapats ielicis video 'baby talk', kas ir diezgan izklaidējošs, ngl. tur bija viena nianse uz kuru mazliet vēlos vērst uzmanību. tajā tika salīdzinātas sievietes ar bebriem - tur bija rādīts kā bebrs, pat atrodoties dzīvoklī, mēģina taisīt dambi. un, attiecīgi, ka kko līdzīgu mēģinot sievietes (bērns ir viņu dambis), bet, ta kā viņām nav bērnu, tad viņas dara visādas muļķības. un tajā ir kāda šķipsna patiesības. tai pat laikā, sievietes tomēr nav bebri. jūs man varbūt neticat, kas ir ok, bet es te atsaukšos uz man iemīļotu dienvidafrikāņu autoru - Eugene Marais un viņa darbu "The Soul of the Ape".

viņš tieši dod piemēru ar bebriem līdzīgiem dzīvniekiem - viņš min ūdru. ja ūdrs uzaug dzīvoklī, bet tu viņu vēlāk aizved pie upes, viņš momentā zina, ko darīt upē - lec iekšā un aiziet. savukārt paviāns (cits viņa dots piemērs) tā nedara, viņam nav viss uzreiz skaidrs instinktīvā līmenī, bet viņs ir labāk spējīgs adaptēties jauniem apstākļiem. kādēļ tā? jo te ir runa par divām dažādām mentalitātēm vai spējām operēt - viena ir iedzimtā atmiņa, kas ir instinktīva un otra ir kauzālā vai individuālistiskā - spēja mācīties no pieredzes, saprotot cēloņus un sekas.

jā, cilvēks nav paviāns, bet vēl jo mazāk bebrs.

Sun, 08 Nov 2026 18:42:44 GMT

"Animals and plants are a long way from rocks and clouds, and also from automobiles and computers. The need to point this out today is one of the startling aspects of the current scientific landscape."

kad kāds mēģina apgalvot, ka dzīvas būtnes ir tādas pašas (vai GANDRĪZ tādas pašas) kā kompji, termostati vai AI, tas man sasaucās ar vienu anime par zinātniekiem. viena zinātniece atzīstas savam kolēģim mīlestībā. kolēģis saka: kā tu zini, kādi tev ir pierādījumi? viņa domā - o, tiešām, tā ir hipotēze, kura ir jāpārbauda. un tad viņi veic visādas analīzes, piem, fiksē viņas pulsu dažādās situācijās. vienā no eksperimentiem viņa stāv, atspiedusies pret sienu un viņš veic stereotipisko anime wall slam, resp, iesprosto viņu, nostājoties viņai tuvu priekšā un noliekot roku pret sienu, viņš to atkārto ntās reizes un tiek fiksēts, ka katru reizi viņai pulss paātrinās arvien mazāk, līdz viņa ir pilnīgi vienaldzīga, bet viņš nesaprot kāpēc, jo viņš ļoti cītīgi aizskāra sienu, pie tam sāka to darīt ne tikai ar vienu roku, bet ar abām, atkal un atkal, taču dīvainā kārtā viņa monotonā sienas pliķēšana neradīja viņas pulsā nekādas satraucošas izmaiņas.

sunday morning with McGilchrist, J.B.S. Haladane & others

Sun, 08 Nov 2026 11:29:02 GMT

teleology is like a mistress to a biologist; he cannot live without her but he's unwilling to be seen with her in public.

..scientists who wants us to avoid making specific teleological observations of behavior, such as 'a turtle comes ashore in order to lay her eggs', by saying 'a turtle comes ashore and lays her eggs.' This seems like a hangover from bad old days of behaviorism, where all inner life is denied, even in humans. [..]

..yet the structure of science is not one which dismisses the higher-level categories and 'explains them away'. That is not what 'scientific' means.[..]

..one of the fundamental characteristics common to all living beings without exception is that of being objects endowed with a purpose or project, which at the same time they show in their structure and execute through performances .. Rather than reject that idea (as certain biologists have tried to do), it must be recognized as essential to the very definition of living beings.

Are we talking of a purpose of a single cell, or a single organism, or an evolutionary strain to which the organism belongs? All three: separating them out is to a large extent artificial, since they are different aspects of one process. At the macro level..the development of the eye - improbably complex as it is - has happened independently 10 times (the camera eye six times and the compound eye four times) over the course of evolution. At an intermediate level, a strain of flies, genetically manipulated so as to prevent eye formation, within a few generations produces eyes. At the micro level, a single cell of the creature is capable of reacting to unforeseeable circumstances so as to preserve its function in the whole organism, in ways that suggest intelligence.

Sat, 07 Nov 2026 19:38:40 GMT

Lasu theAtlantic 5.novembra rakstu par to kāpēc zēni lasa arvien mazāk un mazāk. Kā iemesls tiek minēts, ka arvien mazāk esot grāmatās zēni kā galvenie varoņi, piem, par 2026. gada izdevumiem: "meiteņu galveno varoņu skaits divkārt pārsniedz zēnu skaitu." [..] "..dažos žanros, piemēram, reālistiskajā prozā un detektīvstāstos, šī atšķirība bija īpaši izteikta – meiteņu un zēnu galveno varoņu attiecība pārsniedza 3:1."

Tad tālāk interesants prātojums:

"Doma, ka zēni varētu dot priekšroku stāstiem par zēniem, šķiet neveikli arhaiska, pat pašiem zēniem. Bērni reti kad atklāti pauž šādas vēlmes, man pastāstīja Melisa LaSalle, bērnu grāmatu iepirkumu vadītāja grāmatnīcā „Old Town Books” Aleksandrijā, Virdžīnijas štatā."

Mums ilgi ļoti uzsvēra, cik svarīga esot reprezentācija, cik svarīgi ir, lai, piemēram, meitene lasot redz, ka grāmatā ir tieši meitene, kura dara visadas aizraujošas lietas, lai viņu kā lasītāju tas saistītu un iedvesmotu - man personīgi lasot tas nebija tik svarīgi, bet tikpat labi var būt cilvēki, kuriem ir and there's nothing wrong with that. Tikai kāpēc tad tas pats netiek attiecināts uz zēniem?

Šajā sakarā redzēju dažus labus feministu hot takes:

1. uzskaitīt grāmatas, kurās galvenie varoņi ir zēni, apm - nesakiet, ka nav, ko lasīt. Bet nav jau runas par to, ka tādu grāmatu nav vispār - ir, protams, daudz, bet gan par to, ka pēdējos gados arvien mazāk tādas tiek izdotas.

2. simtiem gadu bija otrādi, kas tagad jums žēl, ka ir šādi? LOL let's take revenge on little boys in the name of feminism

Vēl jautājums, kāpēc šāda situācija vispār ir izveidojusies? Viena versija, ko lasīju ir tāda, ka, klausoties intervijas ar cilvēkiem, kuri darbojas izdevniecību industrijā, bieži ir saklausāma viņu vīzija, ka vajag likt priekšplānā 'netradicionālās' balsis. Tas sakrīt ar vienu citu rakstu, kuru nesen lasīju iekš slate:

"Tas atspoguļo sabiedrības izglītībā plaši izplatīto maldīgo priekšstatu, ka, lai panāktu, ka zēni atver grāmatu, tai jābūt par kaut ko pēc iespējas stereotipiskāk zēnisku," viņa sacīja. "Es saprotu, ka daudziem pusaudžiem, iespējams, rodas līdzīgas sajūtas, kad viņiem uzdod lasīt Šarlotes Brontē romānu Džeina Eira. Taču lieta tāda, ka Džeina Eira ir meistardarbs, bet Cirvis (Hatchet) ir tāds… nu, nekas īpašs. Ir taču jābūt labākam veidam, kā uzrunāt potenciālo inceļu sirdis un prātus, nekā, piemēram, piedāvājot stāstu par zēnu, kurš, pateicoties ierocim, atrod savu īsto būtību."

Aprakstīt zēnu auditoriju kā 'potenciālos inceļus' jau ir kkas. Šis viss, protams, ir par ASV, bet citur pasaulē, UK un LV ieskaitot, cilvēki stipri tiecas atdarināt un pārņemt lietas no citas un kultūras, kas būtu ok, ja tās būtu vērtīgās un labās lietas, bet kaut kā bieži vien ļoti efektīvi tiek pārņemta arī draza.

Thu, 05 Nov 2026 22:40:34 GMT

gandrīz vai noreaģēju uz provokatīvu tekstu, bet laicīgi apstājos. nezinu vai tas ir savaldības sasniegums vai vienkārši kūtrums. (pirms kāds nodomā, ka runa ir tieši par viņu, tad nē, par mranarhs tekstiem)

Wed, 04 Nov 2026 12:36:36 GMT

https://www.bbc.co.uk/sport/football/articles/c6zxjz40l280o

strīdi par to vai futbolists - vārtusargs, kurš leca gaisā un ar celi ietriecās cita spēlētāja krūtīs un spēlētājs pēc tam no tā nomira, ir krimināli atbildīgs. es nedomāju, ka viņš speciāli mēģināja kādu nogalināt un tas ir jāņem vērā, taču, ja tu uztriecies kādam virsū un cilvēks pēc tam mirst, tad ir pamats runāt par manslaughter un nevar būt tā, ka neviens nav atbildīgs.

kā arī, šķiet, ka viņam vajadzētu aizliegt turpmāk spēlēt.

redzu cilvēkus rakstām, ka saukt to par manslaughter ir necilvēcīgi un tagad nabaga spēlētājs saņems tik daudz naida un tiks vajāts utt. kurināt naidu un viņu vajāt nevajag, viņš droši vien jūtas pietiekami slikti jau tāpat, bet viņš te nav upuris, upuris ir nosistais spēlētājs un viņa bērns un tuvinieki.

Tue, 03 Nov 2026 23:00:27 GMT

pabeidzu Yonu [tālāk spoileri]. manas sliktās nojautas neapstiprinājās un neviens labais tēls neaizgāja bojā, bet tomēr nobeigums nedeva nekādu piepildījumu. galvenokārt laikam tāpēc, ka fona slow burn attiecības tā arī netika līdz kkādam atrisinājumam, kas būtu dziļāks par 'tu zini kā es jūtos, es zinu kā tu' - tas bija par īsu, citreiz laimīgie nobeigumi šķiet banāli, bet, ja to nav, tad atkal ir sajūta, ka kkas ir nozagts vai lieki aiztaupīts. bet varbūt autore ar nolūku ir atstājusi pavērtas durvis savai potenciālajai nākotnes scenāriju rakstīšanai - ja tā, tad esmu ar to mierā.

viena tulkotāja reizēm attēlu malās rakstīja savas piezīmes, viņa tās atstāja vietās, kur vai nu bija kāda jēdzienu tulkošanas problemātika, vai arī - kur sižets viņā bija izraisījis spēcīgas emocijas, šajā gadījumā tie vienmēr bija īsi un kodolīgi emocionāli vēstījumi un bija interesanti tos lasīt, manas domas bija visai līdzīgas, varbūt mazāk kritiskas kā viņai, iespējams tāpēc, ka es jau nestrādāju ar šo stāstu kā viņa, tikai baudīju jau veselu, uzzīmētu, uzrakstītu, iztulkotu un, vārdu sakot, jau daiļi noformētu gala versiju.

kā vienmēr - mazliet skumīgi, kad kas aizraujošs beidzas.

Mon, 02 Nov 2026 18:27:21 GMT

"Vienā no grāmatas nodaļām ar nosaukumu "Sieviešu studijas: pirmie gadi" profesore Rotenberga prezentēja savu 20. gadsimta 70. gadu sākuma feministiskās filozofijas kursu, kas izgaismo viņas revolucionārās dusmas.

Ikviens, kurš joprojām domā, ka sieviešu studijas sākās ar mērenu mērķi iepazīstināt ar sieviešu vēsturi un perspektīvām galvenokārt vīriešu izglītības vidē, ātri vien tiks atbrīvots no šī priekšstata, uzmetot skatienu tām nesavaldīgajām, redukcionistiskajām, zinātnei pretējām un naida pilnajām agitpropa teorijām, kas veidoja visu mācību programmu.

Es šeit piedāvāju galveno lasāmgabalu kopsavilkumu. Tāpat kā liela daļa otrā viļņa feminisma, arī Rotenbergas lasāmo darbu saraksts bija izteikti marksistisks. Obligāts teksts bija Frīdriha Engelsa „Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelsme” (1884), kurā tika apgalvots, ka ģimene ir galvenā sieviešu apspiešanas vieta. Nodaļā „Ģimene” Engelss saistīja sievietes stāvokli laulībā ar apspiesto strādnieku stāvokli kapitālisma apstākļos, apgalvojot, ka „modernā individuālā ģimene ir balstīta uz atklātu vai slēptu sievietes verdzību mājās”, un precizējot, ka „ģimenē [vīrietis] ir buržuā, bet sieva pārstāv proletariātu”.

Šis teksts aizsāka ilgstošu feministisko tradīciju apspriest ģimenes dzīvi — ieskaitot seksuālo intimitāti, mātišķumu, aprūpi un mājas dzīves vadīšanu — ekonomiskos terminos, bieži atsaucoties, piemēram, uz sievietes „reprodukcijas slogu”, „emocionālo darbu”, „aprūpes izmaksām” un tamlīdzīgi, tādējādi lielu daļu no tā, kas dzīvi dara jēgpilnu, reducējot uz ekonomisku aprēķinu. (Vīrieši, protams, arī piedalās neapmaksātā un emocionālā darbā, taču retais vīrietis apgrūtinātu sevi ar to uzskaitīšanu un paziņošanu pasaulei, un maz ticams, ka sabiedrība viņiem justu līdzi, ja viņi to darītu.)

Jebkuram studentam, kurš bija tik naivs, lai ticētu, ka bioloģijai ir kāda loma vīriešu un sieviešu pieredzē, Evelīnas Rīdas raksts „Vai bioloģija ir sievietes liktenis?” (Is Biology Woman’s Destiny?, 1971), kas publicēts žurnālā International Socialist Review, sniedza nepārprotami noraidošu atbildi. Rīda apgalvoja, ka atsauces uz bioloģiju ir nekas vairāk kā seksistiski triki, lai aizsargātu netaisnīgu sociālo sistēmu. Viņa asi kritizēja „vīriešu supremātistus, kuri uzdodas par zinātniekiem”, par apgalvojumiem, ka sieviešu „nepilnvērtību” ir noteikusi daba. Turpretim viņa apgalvoja, ka patriarhāts ir tikai nesena vēsturiska parādība, kuras cilvēka radītās netaisnības spilgti izgaismoja iezemiešu un citas senās sabiedrības, kurās sievietēm piederēja vara un izvarošana nebija pazīstama. Rīdas raksts to, kā tam trūka pierādījumu ziņā, kompensēja ar pārliecību.

Šādi teksti virzīja sazvērestības teorijā balstītu uzskatu par vēsturi — uzskatu, ka sieviešu pirmatnējā vara gadsimtu gaitā ir mazinājusies patriarhālā spiediena rezultātā un ka Rietumu sabiedrībās viss ir vardarbīgs, apspiedošs un ekspluatējošs, baltajiem vīriešiem iznīcinot dabu un „cēlos mežoņus”. Nekur Rotenbergas uzdotajos lasāmgabalos nevarēja atrast nekādu aizstāvību civilizācijai, ko Rietumu vīrieši bija uzcēluši. Nekur nevarēja atrast ne brīvā tirgus, ne heteroseksuālās ģimenes aizstāvību; nekur nebija ne mazākā mājiena, ka vīrišķās un sievišķās lomas attīstījušās organiski laika gaitā, reaģējot uz izdzīvošanas vajadzībām.

Nevienā no uzdotajiem tekstiem nav minēts, ka mīlēt vīrieti un audzināt ar viņu bērnus ir tas, ko daudzas sievietes vēlas no savas dzīves, vai ka ģimenes modelis, kāds tas izveidojās Rietumos, pirmkārt, bija paredzēts, lai nodrošinātu drošību un aizsardzību bērniem."

/The Goddess That Failed

Mon, 02 Nov 2026 15:05:06 GMT

Lasu Janice Flamengo grāmatu The Goddess That Failed. Tīri labi, piem:

"Over the years, feminism has pursued a grab bag "intersecting" victim causes, raging from homophobia to transphobia, anti-blackness to Islamophobia. These maintain the moral fervor and soul-purity of adherents. Intersectional commitments may involve feminism adherents in certain incoherencies, as they march in the Slut Walk one day and don the hijab on another; believe all rape claimants one day, and decline to believe them on another, depending on a race and religion of accused."

Tā tas ir, viens no spilgtākajiem simboliem šajā sakarā ir AOC, kura vienā mirklī plīvojošiem matiem un paceltu dūri sauc: My body my choice, tad ņirgājas par sportistēm, kas iebilst pret vīriešiem sieviešu kategorijā; un vēlāk vēl uzliek lakatiņu un iet pie sava musulmaņu vēlētāja, kur telpā sanākušie ir gandrīz tikai un vienīgi vīrieši, jo sievietēm ir jāpaliek mājās, jo nav ko maisīties pa kājām. Feministes var neciest kristietību un visu, kas ar to saistīts, tas pat ir vēlams, bet ne islāmu, kurš vairākos - īpaši feminismam svarīgos aspektos, ir krietni vien ekstrēmāks.

Tad tālāk: "British feminist Julie Bindel published an uncompromising denunciation "Why I Hate Men" (2006) in The Guardian, unashamed to promote anti-male bigotry. A year later, however, writing about her country's decades old rape gang scandal, she refrained from describing the perpetrators as predominantly Pakistani and Muslim, expressing concern that "One of the many tragedies resulting from this phenomenon is how it is fueling racism and mistrust of whites towards Pakistanis where little existed previously." She has never worried about fueling hatred against white British men."

Par to tiešām nekāds uztraukums nav novērots, lai gan feminisms it kā taču ir par dzimumu vienlīdzību, bet rakstīt 'why i hate men' ir pieņemami, bet pamēģini uzrakstīt kā vīrietis 'why i hate women' un pavēro feministu reakciju. tas tāpēc, ka nekādas vienlīdzības nebūs, jo feminisma ietvaros sievietes vienmēr tiks skatītas kā upuri un vīrieši kā apspiedēji, tāpēc vīriešu ienīšana kļūst par akceptējamu, bet sievietes kļūst par upuriem, kuriem ir dota atļauja būt vissliktākajai sevis versijai, jo tā nekad nav viņu vaina.

Sun, 01 Nov 2026 20:38:27 GMT

man uz viena no tabiem fonā ir uzlikts Tokyo Shinjuku Kabukicho Live, kad sāku skatīties, tur bija apm 3am, tāpēc cilvēku bija visai maz un daži iereibuši. divi čuvaki iegāzās pie veikala noliktās miskastēs, bet izskatījās, ka viņiem klājas visnotaļ labi.

pirmā live camera, kuru kādu laiku vēroju, bija, kad man bija kādi 19 un tas bija kkāds Ņujorkas ielas stūris uz kura bija mazs veikaliņš. tolaik šķita, ka tas ir kas ļoti īpašs - iespēja vērot to tiešraidē. droši vien agrāk tas būtu kas neticams. varbūt kādreiz nākotnē tur pie tām Tokijas veikala miskastēm būs teleportācijas punkts, kuru varēs lietot trijos no rīta, piesakoties pusgadu iepriekš.

Sun, 01 Nov 2026 20:01:20 GMT

ok, mēģinu atcerēties, when it was 90s, kuri man tolaik likās most hot popkultūras cilvēki, uz sitiena nāk prātā 3, gan jau bija vēl

Sun, 01 Nov 2026 16:01:10 GMT

Kvīru teorijas + seksoloģijas idejas ir viena no labākajām lietām, kas ir notikusi ar sabiedrību. Ir valstis, kā, piem, Vācija, kur dzimtes identitāte ir likumā aizsargāta, kā rezultātā sievietei, kura nosauc vīrieti par vīrieti, vai šajā gadījumā - tiesas prāvā apraksta savu vīriešu izvarotāju, lietojot vietniekvārdu 'viņš', var draudēt līdz pat 10 000 eiro sods, ja šis izvarotājs sevi uzskata par sievieti. (briesmīgi, ka UK ir tik ļoti atpakaļrāpulīga vieta, kurā, spriežot par Equality Act aizsargājamo pazīmju interpretāciju, Augstākā tiesa lēma, ka sieviete un vīrietis ir izprotams kā bioloģiskais dzimums. ļoti nepareizi, jo, kā zināms, dzimtes identitāte, kura var būt fluīda vai nefluīda vai a man, woman, non-binary, demigender, bigender, agender, rabies gender https://lgbtqia.wiki/wiki/Rabies_Pride vienmēr ir svarīgāka par dzimumu. visu pirms - mēs zinām, ka izvarošanas ar lielu pārsvaru veic vīrieši, taču tie, kas paludina sevi par sievietēm, tādas noteikti neveic, jo viņi ir sievietes. ja veic - tad viņi nav 'pa īstam' sievietes un, ja tu to vispār piemini, tu es transfobs, tas arī viss.)

"A teenage girl who was raped by a trans-identified male former police officer in Germany faced questioning from his lawyer after “accidentally misgendering” him in court. The disturbing new detail emerges just weeks after Maja Schmid, a 55-year-old former federal officer from Rosenheim, was sentenced for the heinous crime.[..]

Schmid was found guilty of raping the girl when she was just 15 years old. He was also found guilty of possessing child sexual abuse materials.

During the trial, it was learned that the crime occurred in August of 2025 during a roadtrip between Schmid and the young girl, who was the daughter of one of Schmid’s friends. After stopping at a roadside restaurant, Schmid approached the girl in the women’s toilets, pushed her against a wall, and raped her. According to reports, the teenage victim was in shock after the assault, unable to respond until Schmid left the area, at which point the girl had a “serious anxiety attack” in the bathroom.

Earlier this month, Schmid was sentenced to 3 years and 3 months in prison for his crimes. In explaining the verdict, the presiding judge took into account a letter of apology Schmid had written and his commitment to pay the victim €11,000 in compensation.

In his sentencing remarks, Judge Andreas Bartschmid oddly declared that despite his rape of a child and extremely large collection of child pornography, Schmid was “not a pedophile.” His gender transition was “not a fetish,” Bartschmid added, but simply “rotted in an inner inclination within the defendant.” He also said that his teenage victim had suffered “no long lasting effects” from the attack at the motorway service station, only physical pain during it.

This was challenged by the victim herself, who told Welt that she had suffered tremendous psychological harm from the assault. “If the judge had seen me outside the courtroom on the day I gave my statement, having panic attacks because I was supposed to testify in the same room as Maja, he would have realized that I had suffered harm.”

According to Die Welt, before the trial finished, Schmid’s lawyer, Peter Dürr, sent an official letter from his office questioning the teenage rape victim over her usage of male pronouns for her rapist during her testimony. Dürr said he was looking to “politely inquire whether it is correct that you referred to Ms. Schmid as ‘he’ on the last day of proceedings.”

Replying by email, the teenager insisted that she had had absolutely no intention of “misgendering” her rapist. Speaking to Welt, the girl said that Schmid is a “biological man, a trans woman. But this trans woman has raped someone,” going onto describe Schmid as a “threat to other women.”

In April of 2024, Germany passed the Self-Determination ACT (SBGG), which established “gender identity” as a protected characteristic. This created the potential for citizens to be fined up to €10,000 for referring to a transgender individual’s birth name or sex without their permission. With the implementation of the law, many users on social media became concerned that the letter from Schmid’s lawyer seemed to be a case of intimidation, implying the victim could have fallen foul of the legislation if she did not repent for referring to her attacker with male pronouns."

Outraged at the new revelation, a number of German women’s rights campaigners began a digital chain with the message: “We live in a country where a raped girl is issued a cease-and-desist order if she refers to her rapist as a man. I despise everyone who enacted this humiliating, misogynistic law.”

Fri, 30 Oct 2026 14:31:04 GMT

mēģinu saprast kāpēc ctulhu tik ļoti aizstāv He Jiankui. noskatījos doķeni, kas bija viena no sliktākajām doķenēm, ko jebkad man gadījies redzēt. runāja ļoti noslēpumaini, tikai riņķī un apkārt, teica, ka He ir foršs džeks, kurš ar sievu iepazinies vēl skolā ejot un tad pēkšņi, nez kāpēc, zinātnieki konferencē sāk uz viņu dusmoties. tad vēl tur bija čuvaks ar bārdu, kurš kādas 5x mēģināja raudāt. vārdu sakot, nekas man skaidrāks nekļuva. tad vēl visu ko lasu, piem šo

"Tomēr vairāki pierādījumi liecināja, ka Dr. He projekts pārkāpa iedibinātos informētas piekrišanas principus. Pirmkārt, saskaņā ar Dr. He dokumentiem programma tika reģistrēta Ķīnas Klīnisko pētījumu reģistrā 8. novembrī, taču informētās piekrišanas veidlapā programma tika dēvēta par "AIDS vakcīnas pētījumu", tāpēc nav skaidrs, vai dalībnieki pilnībā apzinājās projekta potenciālos riskus un ieguvumus. Šķietami Dr. He neizpildīja informācijas izpaušanas pienākumu pietiekamā mērā, jo viņš neinformēja dalībniekus, ka HIV transmisiju bērnam var efektīvi novērst ar citiem drošiem pasākumiem, piemēram, attīrot inficētā tēva spermu pirms mākslīgās apaugļošanas (šādu soli Dr. He komanda faktiski veica). Otrkārt, Dr. He norādīja, ka viņa komanda piesaistīja šos konkrētos pārus, kuros tēvs bija inficēts ar HIV, bet māte nē, ar HIV/AIDS brīvprātīgo grupas starpniecību. Problēma ir tāda, ka tik neaizsargātā pozīcijā esoši cilvēki ir viegli pamudināmi piedalīties šajā projektā, cerot uz veseliem pēcnācējiem; turklāt ir ticams, ka genomu rediģēšanas potenciālie ieguvumi tika pārspīlēti, bet riski — novērtēti par zemu vai noklusēti. Treškārt, ir zināms, ka inficētie cilvēki ikdienas dzīvē var tikt pakļauti ievērojamam spiedienam un diskriminācijai, piemēram, viņi var tikt diskriminēti darba tirgū un apdrošināšanas kompānijas tiem var atteikt apdrošināšanu. Ņemot to vērā, viņi, iespējams, meklēja ārstēšanu, kas ļautu viņu pēcnācējiem izvairīties no līdzīgas sarežģītas situācijas. Šie faktori rada šaubas par piekrišanas brīvprātīgo raksturu. Turklāt piekrišanas veidlapas 3. pantā ir minēts risks, ka rediģēšanas procedūra var neizdoties, un ka pastāv dažādas noteikšanas metodes, lai minimizētu iespējamību nodarīt būtisku kaitējumu. Tomēr projekta komanda pienācīgi neņēma vērā neizdošanās risku, jo piekrišanas veidlapā netika aplūkota ne neizdošanās (ārpusmērķa ietekmes) notikumu nozīme, ne to iespējamās sekas. Tādējādi piekrišanas veidlapā neizdevās aprakstīt dalībniekiem pieņemamu ieguvumu un risku līdzsvaru. Rezumējot, šķiet, ka informētas piekrišanas principi ir tikuši pārkāpti. Tomēr ar to problēma nebeidzas: dalībnieka piekrišana ir tikai viens elements, iespējams, pēdējais elements, lai nodrošinātu ētisku attieksmi; pirms tam ir zinātnes un cilvēcisko vērtību jautājumi, un retais piekristu, ka individuālajām interesēm vajadzētu būt svarīgākām par tiem.

Dr. He sacīja, ka viņa šī pētījuma mērķis bija palīdzēt šiem neaizsargātajiem cilvēkiem, taču viņa prezentētie dati liecināja, ka viņa eksperimenti cieta neveiksmi. Nevienai no dvīņu meitenēm, kas piedzima pēc pirmās procedūras, kuras rezultātā pasaulē nāca dzīvi bērni, nebija vēlamās 32 bāzu pāru izdzēšanas CCR5 gēnā (32-base pair deletion desired in the CCR5 gene) — gēnā, kas kodē imūnsistēmu proteīnu un kuru HIV izmanto, lai inficētu šīs šūnas. Turklāt procedūra izraisīja arī "ārpusmērķa" izmaiņas citviet meiteņu genomos. Lai gan riski tālu pārsniedza ieguvumus, Dr. He tik un tā veica šo procedūru. Rezultātā Dr. He "gēnu ķirurģija" radīja virkni paredzamu risku zīdaiņiem un viņu pēcnācējiem, nesniedzot nekādu acīmredzamu medicīnisku ieguvumu.

Vēl viena problēma ir interešu konflikti. Pateicoties valdības, vietējām un starptautiskām investīcijām, Dr. He kļuva par sešu uzņēmumu īpašnieku un nozīmīgu akcionāru septiņos uzņēmumos, viņa personīgajai bagātībai sasniedzot vairākus miljardus juaņu. Divi no uzņēmumiem, kuros Dr. He ir akcionārs, ir saistīti ar ģenētisko testēšanu. Neskatoties uz to, Dr. He un viņa komanda 2019. gada 28. novembrī žurnālā "The Crispr Journal" publicētajā rakstā par dīgļlīnijas genoma rediģēšanu (kas kopš tā laika ir atsaukts) paziņoja, ka viņiem "nav konkurējošu finansiālo interešu". Turklāt Dr. He noklusēja savu līdzdalību šajos uzņēmumos, kad piesaistīja pārus dalībai savā programmā. Tas iedragāja viņa pētījuma zinātnisko godīgumu un rada aizdomas par viņa motivāciju."

Thu, 29 Oct 2026 20:27:50 GMT

ko es manu soctīklu lv nostūrī

Latvieši ir ļoti pret krieviju un tās politiku visos līmeņos - kas ir pilnīgi pareizi un jo vairāk izprotams, ņemot vērā Latvijas vēsturi un kaimiņattiecības. Taču, līdz ar to, rodas arī jokaini blakusefekti kādus tik daudz neredz, piem, angļu soctīklu nostūros, jo viņiem nav attiecīgās vēstures un kaimiņattiecību. Piem, kā kaut kas nepatīk - tā ir kremļa roka. Basically nevar kritizēt neko, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības politiku vai tos pašus grautiņus Francijā un citur Eiropā. Nevar, jo tas ir tas, ko putins grib. Ja daļa britu balsoja par to, ka vēlas pamest ES, tad vienīgais iemesls ir putina boti - tas, ka miljoniem cilvēku no citas nācijas ar savu vēsturi varētu kaut ko izspriest paši, turklāt kaut ko tādu, kas nesakristu ar tavām vēlmēm līdz pēdējam sīkumam - neiespējami.

par Franciju arī - rādīt grautiņus un teikt, ka nav ok - propaganda, jo to grib krievija. man tas šķiet ļoti dīvaini, mums vajag aizvērt acis un ignorēt sliktas lietas, jo nedod dies, tam ir kāds sakars ar krieviju? man šķiet pilnīgi leģitīmi nosodīt kā krieviju, tā grautiņus, tā arī atsevišķu ES politiku.

Thu, 29 Oct 2026 16:29:55 GMT

Burnham can't check who's crossing the Channel but he'll check ur passport before u open TikTok

pēc sarunas ar 15gadīgo

Tue, 27 Oct 2026 21:04:43 GMT

'es nekad nevēlēšos savus bērnus, jo nevēlos nevienu ienest šajā šausmīgajā pasaulē, kurā ir kari un klimata pārmaiņas.'

precīzi nezinu, ko es par šo tēmu domāju 15 gados, iespējams, ka man bija kāda cita 'nevēlos bērnus' versija. tomēr, cik atceros, es vispār nedomāju par bērniem, neko neplānoju. vienīgais, kad bērns pieteicās, zināju, ka nevēlos šo būtni nogalināt.

iespējams, ka nav lielas jēgas runāt par šo šajā vecumā, jo cilvēkam domas vēl mainīsies neskaitāmas reizes un nevar vienmēr zināt, kas notiks, kad pats atradīsies attiecīgajā situācijā.

nevēlēties bērnus - legit. reasons tho: šausmīgā pasaule. to bieži var dzirdēt. mēs vēsturiski dzīvojam laikā, ko teju vai nevar salīdzināt ar mūsu priekšgājējiem, kuriem burtiski krita uz galvas bumbas, kuriem nebija, ko ēst vai kuri mira no mēra vai masveidā dzemdībās. šis ir, vēsturiskā un ģeogrāfiskā šķērszgriezumā raugoties, ļoti komfortabls periods un vieta.

klimata pārmaiņas - es, protams, nezinu, kas ar pasauli notiks. visos laikos, šķiet, ir prognozētas visādas katastrofas un ir bijušas tādas, kas ir notikušas un ir bijušas tādas kā, piem, pasaules gals, kas nav. zeme nepastāvēs mūžīgi, jā. var notikt sliktas lietas - jā. vai tas ir iemesls, lai teiktu, ka jaunām dzīvībām nevajag rasties uz zemes? es domāju, ka ne.

kā jau teicu - nevēlēties bērnus ir ok, bet mindsets, ka šī izvēle ir altruisma un pasaules glābšanas vadīta - ne. pusaudžiem tas ir piedodams, bet, kad redzu to no pieaugšiem cilvēkiem..nope, u are not saving the world, buddy, just your own ass.

Mon, 26 Oct 2026 20:46:47 GMT

divas atšķirīgas vīzijas

Sat, 24 Oct 2026 18:24:19 GMT

skatos stāstu par labo raganu un man ļoti patīk viņas namiņš. droši vien tāpēc, ka tajā nav plastmasas. visur tikai koks, stikls, papīrs, metāls, akmens, vasks, lins (maybe), augi etc. ieejot šādā telpā var uzreiz izjust mieru (man atgādina vecvecāku mājas, kur tiešām bija ļoti maz plastmasas). un, ja vēl tur kurtos īsta uguns.. ko vēl vairāk vispār var vēlēties.

droši vien man drīz vien gribētos ieskatīties telefonā - nav šaubu. tomēr ir kkādas ilgas pēc šādas vides, saprotu, ka nav vairs iespējams (good luck ar veļasmazgāšanu, ēdiena uzglabāšanu utt utjp), but still - vismaz uz vienu dienu.

Wed, 21 Oct 2026 18:44:42 GMT

manis jau reiz minētais Keith Ward saistībā ar materiālisma sekām:

"Consciousness has been demoted from being the center of the universe to being a tiny and very late blip, which probably will not last very long, within a vast and wholly unconscious physical process."

materālismam ir arī labas sekas, protams, bet konkrēti šis citētais punkts, manuprāt, tiešām ir ļoti liela kļūda.

Tue, 20 Oct 2026 20:35:58 GMT

šodien mājup devos zem nepārtrauktām lietus šaltīm ar kājām, lai noklausītos visu Fred again.. playlisti un tas bija katra slapjā soļa vērts.

elektronikai ir savs šarms, bet, domājot tieši par elektro/deju mūziku, tur ir savdabīga nianse: no vienas puses tai ir jābūt (un tā ir), kaut kam jutekliskam un pielādētam ar enerģiju, bet ir arī atsevišķs segments, kurā mājo smagnēja melanholija. tas ir apm tā, kad tu esi gremdējies reibinoši pievilcīgā eiforijas upē, kas ir tevi ar visiem satuvinājusi un jūs kopā plūdāt un virpuļojāt viens ap otru, maigām gaismiņām ap jums vizuļojot un straume jūs daiļi nesa, bet tad to visu lēnām aprija tumsa un tu atjēdzies joprojām peldot, joprojām kādu maigi viļņojošu atbalsu ietverts, bet nu jau pavisam viens. tieši tā liela daļa no tām dziesmām izklausās.

Tue, 20 Oct 2026 19:31:16 GMT

nesen manīju vienu interesantu apkopojumu par to kā dažādas pieredzes notiek ar abiem dzimumiem. tas nav 100%, protams, un arī es uz to skatīties varu tikai no savas mazās perspektīvas. tad no šīs perspektīvas arī mans tālākais, zemāk lasāmais skatījums.

Women gradually cool off if they don't meet.
Men gradually feel lonely if they don't meet.

es par šo nezinu. man tā, iespējams, ir, bet nav lielas pārliecības, ka tā ir tieši atsvešināšanās, nevis vientulība.

Women fall in love little by little.
Men fall in love in an instant.

par šo gan - manas pieredzes ietvaros, balsoju ar JĀ. man tas vienmēr notiek pamazām, bet otrajā pusē - es, protams, nevaru ielīst neviena galvā, bet iespaids ir bijis tāds, ka tas ir kā slēdzis, kurš pēkšņi ir ON režīmā.

Women talk when they feel anxious.
Men go silent when they feel anxious.

daļēji jā. bet reizēm man arī gribas paklusēt šādās situācijās. nav radies vienots priekšstats par vīriešiem šajā aspektā.

Women remember even the things they wish to forget,
and men forget the things they wish to be remembered.

daļēji jā, ir radies priekšstats, ka vīrieši aizmirst lietas, ko tev šķiet, ka viņiem nevajadzētu aizmirst, taču reizēm viņi prot pamatīgi pārsteigt atceroties kko tādu, ko tu aizmirsi, bet kam ir mega nozīme.

Women want to be understood.
Men want to be acknowledged.

daļēji jā - es gribu, lai mani saprot, bet reizēm man arī gribas, lai novērtē. tas, ka vīriešiem ir svarīgi, lai novērtē - manā pieredzē 100%

Women want to be the one and only.
Men want to be number one.

man ir pilnīgi vienalga par būt nr 1. un ir gribējies būt one and only. nezinu, cik svarīgi vīriešiem ir būt nr 1, reizēm ir šķitis, ka svarīgi, bet ne tā, ka 100%

Women draw closer when they feel secure.
Men pull away when they feel secure.

protams, kad jūtos droši, tad jūtos drošāk tuvoties. par vīriešiem - es nezinu, vai tā ir taisnība? kad viņi jūtas droši, tad attālinās? bet tad..ja nejūties droši, tad sanāk, ka tuvojies? es to īsti nesaprotu.

Women want to confirm if they are loved.
Men want to confirm if they are trusted.

jā, varētu būt. bet pieļauju, ka abas lietas ir svarīgas abiem.

Women lie by saying "I hate you,"
and men lie by saying "I like you."

šis man šķiet spot on. sievietes teiks riebeklības, lai sevi pasargātu un vīrieši teiks glaimus, lai sasniegtu, ko vēlas. bet var būt arī otrādi.

Women are adults pretending to be children,
and men are children pretending to be adults.

jā. un ne tāpēc, ka kāds te būtu pieaugušais. pieņemsim, ka neviens nekad nav pilnībā pieaudzis. taču sievietes drīzāk izliksies, ka kko nesaprot vai nevar, nekā vīrieši. vīrieši drīzāk izliksies, ka saprot un var lietas, ko patiesībā nevar.

Women grow stronger when they love,
and men grow weaker when they love.

šis man šķiet dīvains. man ir bijis tā, kad domāju, ka mīlestība mani padara vāju. un attiecīgi rīkojos, visu pārtraucot, jo 'vairs nejūtos kā es'. bet, skatoties retrospektīvā, tie bija mani dēmoni, kas mani padarīja vāju. mīlestība to nedara. šaubos arī vai vīriešiem ir atšķirīgi. kad tevi ēd nost tevis paša dēmoni, tad, jā, daudz kas tevi padarīs vāju, bet ne mīlestība, tā tikai stiprina.

Sat, 17 Oct 2026 19:26:39 GMT

Lasu viena Oksfordas profesora (Keith Ward) polemiku ar Dokinsu viņa darbā "Why there almost certainly is a God". Diezgan interesanta izklaide.

"Bet Dokinss uzskata, ka viņam ir neapgāžams Dieva eksistences pretarguments. Dievam, viņš saka, jābūt tikpat sarežģītam kā realitātei, kuru Dievam vajadzētu radīt. Tāpēc Dievs ir vismaz tikpat neticams (improbable - ar ļoti zemu varbūtību) kā paši dabas likumi. Patiesībā Dievam jābūt vēl neticamākam par jebko fizikālajā visumā: "Jebkurai būtnei, kas spēj intelektuāli radīt kaut ko tik neticamu kā... visums, būtu jābūt vēl neticamākai." Dokinss iet vēl tālāk: "Jebkuram Dievam, kurš spēj radīt visumu... jābūt augstākajā mērā sarežģītai un neticamai būtnei." Dievs ir ārkārtīgi neticams – tik neticams, ka gandrīz nekas nevarētu būt vēl neticamāks. [fanoju par šo teikumu :D] Tāpēc Dievs nebūt nav galīgais skaidrojums, jo Dievam skaidrojums ir vajadzīgs vēl vairāk nekā dabas likumiem.

Svarīgs šī argumenta pieņēmums ir, ka sarežģītas būtnes ir mazāk ticamas nekā vienkāršas būtnes. Tāpēc Dievs, kas ir ļoti sarežģīta būtne, ir mazāk ticams nekā, piemēram, vienkāršu elementārdaļiņu un likumu kopums. Un ir bezjēdzīgi skaidrot ticamāko ar mazāk ticamo. Bet vai taisnība, ka sarežģītas būtnes ir mazāk ticamas nekā vienkāršas?

Pirmkārt, mums ir jādefinē, kas tiek saprasts ar jēdzieniem "vienkāršs" un "sarežģīts" [..] Viena no "vienkāršā" nozīmēm ir diezgan acīmredzama, taču joprojām svarīga – proti, ka veseluma daļas ir vienkāršākas par pašu veselumu. Tā kā fiziski veselumi sastāv no fiziskām daļām, šķiet, ka ļoti sarežģīta veseluma eksistence ir mazāk vienkārša nekā tā daļu atsevišķa eksistence. Varētu šķist, ka no tā izriet – sarežģīts veselums ir mazāk ticams nekā kādas tā vienkāršas daļas eksistence. Tas ir tāpēc, ka pastāv daudz iespējamu daļu kombināciju. Ja noteiktā veselumā ir tūkstotis daļu, tad iespēja, ka tās tiks saliktas kādā konkrētā veidā, patiešām ir ļoti maza, ņemot vērā tūkstošiem dažādo veidu, kā tās varētu izkārtot. Cilvēka ķermenī ir miljardiem atomu. Tāpēc iespēja, ka tie eksistēs tik ļoti sarežģītā un integrētā formā, kādu tie ieņem, patiešām ir ļoti maza.

Taču es esmu pamanījis, un Dokinss tam noteikti piekrīt, ka var pastāvēt likumi, kas nosaka daļu apvienošanos veselumā. Šādā gadījumā sarežģīti veselumi nebūtu mazāk ticami kā to daļas, bet gan tikpat ticami – varbūt pat neizbēgami, ņemot vērā daļu dabu un pamatlikumus, kas pārvalda to apvienošanos."

Fri, 16 Oct 2026 18:31:34 GMT

lasot vienu cibas strīdu iedomajos par to kā cilvēki sakārto savas prioritātes - kas mums katram ir svarīgākais un attiecīgi kā mēs asāk reaģējam uz vienām lietām un mazāk asāk uz kādām citām. es labprāt pieietu jautājumiem ar rotaļīgu ziņkāri, bet ir lietas par kurām man tas īsti nesanāk un ar kurām varbūt tā arī nemaz nevajag darīt, nezinu. bet nu viens ir skaidrs - nez vai jebkad kāds oponents ir ticis pārliecināts ar atkārtoti pielietotu apsaukāšanas metodi. tas vairāk der tikai emociju izlikšanai un domu biedru atrašanai, bet nekam citam. emocijas gribas izlikt, protams, arī man un uz brīdi pat kļūst labāk. bet vienīgais, kas notiek oponenta pusē - tikai nostiprinās pārliecība par to, ka viņam bija taisnība, un, jo kvēlāk un brutālāk emocijas ir izliktas - jo vairāk pastiprinās sajūta, ka pretējais skatpunkts tātad nāk no tādas vietas un es ar to nevēlos nekā kopīga.

Fri, 16 Oct 2026 08:44:12 GMT

pirms dažām dienām vienā live stream kāds cilvēks (publikas iedvesmots) ļoti novirzījās no tēmas un aizsākās runa par 'manliness' un viņš minēja, ka tā, vairāk par visu citu, viņaprāt, ir paškontrole. man tas neizkrita no prāta un tad vēlāk citur saskāros ar šo citātu:

'labāk būt savaldīgam briesmonim nekā labi audzinātam gļēvulim'. cilvēks, kuram piemīt agresija, spēks, konkurētspēja etc, bet apzināti izvēlas būt savaldīgs, demonstrē savu spēju būt morālai personai, savukārt pasīvs nekaitīgums, kas izriet no vājuma vai bailēm, nedemonstrē neko morālu. vārdu sakot, tikumība nav tas pats, kas vienkārši nespēja nodarīt kaitējumu.

kāds, kurš nav spējīgs nodarīt kaitējumu, ir nevis ētisks, bet ierobežots un līdz ar to ierobežotas būs arī viņa spējas aizsargāt citus un pastāvēt par sevi. un tad cilvēks var kļūt aizvainojuma pilns.

Thu, 15 Oct 2026 17:41:18 GMT

vienīgais, ko šobrīd vēlos, ir lasīt tālāk yona of the dawn. neko citu ;_;

p.s. saistībā ar vakardienas sarunu, paskatījos, kas tur notiek Bezgalīgajā stāstā ar murgiem: Fantāzijas spoku pilsētas iemītnieki, kuri ielec tukšumā pēc tam kļūst par murgiem cilvēku pasaulē. Ne tikai murgiem, arī baiļu iedomām un rēgiem, kas cilvēkus dzen alkatībā un izmisumā. Jo vairāk cilvēki baidās, apspiež un vēlas iznīcināt Fantāziju, jo vairāk viņu pasaulē ir melu.