Asaras un skumjas, laikam jau rudens depresija iestajusies.
Gribas paslēpties un pazust, tā lai pasaule mani neatrastu.
Par daudz cilvēu, par daudz trokšņu, rūcošu mašīnu, kas iplata smirdīgu smaku. Un tomēr...
Es turpinu šai pilsētā dzīvot. Unversitāte, darbs - kā gribas pasūtīt pie velna.
Nav jau tā ka esmu pavisam sagruzījusies un depresīvaina.
Tikai pēdējais gads unversitātē, un darbs rada stresu ar ko grūti ir cīnīties pat
ja tevi atbalsta mīļotais cilvēks.
internets milzīga miskaste kurā, ja nezina kur ko meklēt, neko nevar atrast.
Nu kā lai viens cilvēks atrod arabu mūziku, kura būtu ....
ah nu kā lai to paskaidro, kaut kas starp nacionālo mūziku un līdzīgs
kā stinga desert rose piedziedajums un vel veselai kaudzei ko slinkums uzskaitīt
← Previous day | (Calendar) | Next day → |