Vakar pēc raženā darba SP telpās ar Madaru un Artūru aizbraucām uz Čilli picu.
Vienkārši tāpat vien. Gribējās kaut kur ārpus skolas telpām pasēdēt, parēkt.
Baigi feini papļāpājām, šo to uzzināju par viņiem vairāk un pateicoties viņiem
es pat nedaudz saņēmos. Laikam tiešām jābeidz vienreiz baidīties un jāņem groži
savās rokās, ja es tik tiešām gribu, lai kaut kas sanāk.

Vispār man bija šodien ieplānots iet donorēt. Neaizgāju :D Beigu beigās
nebija neviena kompanjona un man arī nedaudz bail palika. Miška sabiedēja
mani kaut gan.. kas tad tur traks var notikt.. es tik noģībt varu :D