Tikko liekot iekšā savu SIM karti visos savos trijos vecajos tel. un izvēloties, kurš būs mans pagaidu telefons nejauši uzdūros virsū pāris vecumvecām SMS.. no manas 1.mīlestības. Tās bija īsziņas, kuras viņš man sūtīja tajā naktī, kad mēs tik pat kā izšķīrāmies. Lasot viņas tādas dīvainas tipras izskrēja cauri un palika tā pavisam nefeini. Atmiņas par viņu man ir ļoti skaistas un pat ļoti labi atceros to vakaru, kad tapa šīs īsziņas un atceros kā es jutos. Tonakt es savas acis biju noraudājusi galīgi melnas un cik likās, tad arī viņš. Dīvaini.. patiesībā man gribētos ar viņu atjaunot attiecības. Kaut vai uzturēt tādas parastas, kā vnk parastiem paziņām, kuri šad tad sarakstās. Bet diemžēl tilti ir pa pusei nodedzināti. Tiltu vietā ir palikušas vairs tikai troses pa kurām mēs katrs no sava krasta tamstamies.
Bet tas laiks, kad mēs bijām kopā, bija tik rožains, saulains un jauks :) žēl, ka viss pajuka.. pat nebija tāda kārtīga iemesla, lai izšķirots.. mums tas tā vienkārši sanāca..bez maz vai muļķības pēc..