Jau kādos pusē12 sāku lēnām vilkt mugurā tēta zemessardzes uniformu - kā nekā dreskods bija militārais.
Tā palēnām sataisijos, uzvilku botītes un devos uz otro stāvu pie Madaras. Viņa tā feini nodemonstrē savu
tērpu liek galvā cepurīti un es pēķšni atceros, ka man taču arī bija cepurīte! Nu neko.. skrienu atpakaļ
uz 4. stāvu pēc savas feinās cepurītes. Paķeru cepurīti un dods atpakaļ uz otro stāvu. Pa ceļam satiku
vēlvienu iesvētāmo, kurš bija diezgan amizanti saģērbies - lietusmētelītis, bokseršorti, galvā katliņš,
zeķes gandrīz līdz ceļgaliem, kājās milzīgas lauvu ķepu čībiņas un vēl mugurā atstarojošā vestīte. Vārdsakot -
diezgan orģināli, tik iesvētītājiem tas biškiņ nepatika un iesauca viņu par sūdu maisu :D nu okei.. noskrēju
atpakaļ lejā pie Madaras. Viņa jau bija satasijusies līdz galam un devāmies uz Turības strūtlaku.
No sākuma tā tīri neko, stāvejām vienā ierindā un lika pumpēties tiem, kuri bija saģērbušies tā kā nevajag -
arī sūdu maisam :D tad sekoja skrējiens uz korpusu, kur pa trešā stāva gaiteni vajadzēja čāpot zosu gājienā turoties
pie priekšā čapojošā potītēm turp un atpakaļ pa gaiteni. Tad atkal sekoja skrejiens uz centrālo ēku, kur otrajā stāvā
katram izsniedza gāzmasku - uj, kā man viņa riebās un tad vēl spēle - nosargā ģenerāli ar ūdenspudeli. Tā gan bija smieklīga.
Tam visam sekoja mazītiņa šķēršļu josliņa, apmācības karatē un tad vēl tā asucamā izpeldēšanās baseinā.
Cerams, ka klepus un iesnas man īpaši nepiemetīsies, kaut gan viņas jau pamazām es sāku just..
Bet visā visumā - feina iesvētīšanās, tagad tik jādodas uz Studentu paradīzi! ^^