vēl joprojām sēžu novalkātajā t-krekliņā ar izbužinātiem matiem un aizpampušām acīm.
liels paldies manām ūberkūlajām, kuras man uz visu nakti sastādīja kompāniju.
tas nekas, ka divvietīgajā gultā trijiem ir grūti sagulēt un viena pat pie gultas pievilka mazo galdiņu, lai ir kur kājas uzstutēt. kopumā viss bija feini - "Draugu" skatīšanās, maza iestiprināšanās,
pēc tam gājiens uz Klondaiku, kur es biju ar savu labāko, ūberkūlās man tad vnk uzmeta, tad pēc stundas
atkal savācu ūberkūlās un gājām pie manis atpakaļ spēlēt Monopolu :)
vienīgi šoreiz nebija tik interesanti kā citas reizes, nebija nekādu mazo strīdiņu par to, kuras ielas cita no citas pirks un tādēļ ātri vien aizgājām gulēt[pus trijos].
kā izrādās es pa nakti esmu smējusies un pat piemīlīgi iekunkstējusies. vienīgi traki žēl, ka es neatceros
ko es sapņoju, gribas zināt, kas tur bija tik smieklīgs, ja jau viena no viņām no manas smiešanās pamodās.