Un tad, vienā jaukā dienā,
un tā bija pavisam parasta diena,
mēs visu sapratām.
mēs sapratām to, ka vēl nemaz neesam satikušies.
Es izgāju tev cauri un ieraudzīju lūk, ko..

/Cosmos - parasta/neparasta diena/

pēdējā laikā iekšā ir tāda kā tukšumu sajūta, bet ārpusē ir kaut kas pavisam cits - smaidi, smiekli un mana nebeidzamā dungošana.

piepūtu savu istabu pilnu ar ziepju burbulīšiem un tagad skatos, kā tie lēnām sašķīst tūkstošiem sīkos pilieniņos. gluži tāpat sašķīst drumstalās sapņi, kurus nav lemts realizēt. jābeidz viņi vienreiz kolikcionēt, kāda jēga no daudziem nerealizējamiem sapņiem, kuriem termiņš jau sen iztecējis. bet tos jaunākos gan vēl nevajag mest laukā, ja nu pēkšņi tiek dotas iespējas.
manā istabā nav vairs neviena ziepju burbulīša.. ir palikušas vairs tikai mazas, mazītiņas pilītes