nesen kā jaunāko, ūberkūlo Ilžu apsveicām dzimšanas dienā.
par mušķērājiem viņa bija stāvā sajūsmā, tāpat par to, ka mēs pusnaktī
ar maziem akmentiņiem un čiekuriem metām pa viņas logu, lai viņu izsauktu ārā.
par dāvanām viņa tik tiešām bija stāvā sajūsmā. kādu pusotru stundu nosēdējām Klondaikā
un mēģinājām tik vaļā no kāda, kurš mumsvisu laiku kko lika. paldies Dievam viņš sev atrada citu upuri.
No rīta tāda galīgi neizgulējusies aizgāju uz darbu, skaitiju stundas līdz brīdim, kad beigsies darbs, jo besis bija vnk nenormāls. vakarā atkal satiku savas ūberkūlās, aizgājām līdz saulrieta kalnam un tad nosvinējām 2x ilžas jubileju. tik žēl, ka man un madarai rīt uz darbu jāiet, ja tā nebūtu tad drošvien, ka mēs tur vēl ilgāk sēdētu un smietos vēl skaļāk.